Atbrīvojoties no Krievijas gāzes, Eiropa kļuvusi enerģētiski atkarīga no citas valsts
2021. gadā Eiropas Savienība aptuveni 50 procentus visa dabasgāzes apjoma saņēma no Krievijas, un lielākā daļa tika piegādāta pa cauruļvadiem. Tomēr pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropa ātri reaģēja, lai mazinātu šo atkarību, un trīs gadu laikā samazināja Krievijas gāzes patēriņu par divām trešdaļām.
"Vienlaikus Eiropa nonāca atkarībā no Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG)," raksta "Deutsche Welle".
Amerikāņu gāze, kuru pēc Krievijas iebrukuma sāka dēvēt par "brīvības gāzi", arvien lielākos apjomos tiek transportēta pāri Atlantijas okeānam uz jaunu SDG termināļu tīklu ES valstīs.
Līdz 2025. gadam aptuveni 57 procenti no sašķidrinātās dabasgāzes importa Eiropas Savienībā bija no ASV — tas ir apmēram četras reizes vairāk nekā 2021. gadā.
Līdz 2030. gadam šī daļa pieaugs līdz 80 procentiem, prognozē Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūts (IEEFA) — globāls enerģētikas finanšu analītiķu tīkls.
Līdz 2016. gadam ASV gāzi neeksportēja, jo tās krājumi bija paredzēti iekšējam patēriņam. Kopš tā laika tās kļuvušas par lielāko SDG piegādātāju pasaulē.
Draudi enerģētikas pārejai
Lai gan dabasgāze arī turpmāk tiks izmantota ES enerģētikas pārejas procesā, un lielākā daļa Eiropas piegāžu nāks pa cauruļvadiem no Norvēģijas, straujais SDG importa pieaugums no ASV var apdraudēt enerģētiskās neatkarības plānus, uzskata analītiķi.
IEEFA ziņojumā teikts, ka pārmērīga atkarība no ASV sašķidrinātās dabasgāzes ir pretrunā ar 2022. gada plānu "REPowerEU", kura mērķis ir izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, veicinot enerģijas taupīšanu, piegāžu avotu dažādošanu un paātrinot enerģētikas pāreju. Liels SDG importa apjoms no ASV arī neatbilst ES mērķim samazināt enerģijas cenas.
Atkarība pieaug
"Amerikāņu SDG ir visdārgākā ES pircējiem, tomēr Eiropas uzņēmumi turpina slēgt līgumus," paziņoja Ana Marija Džallere-Makareviča, IEEFA vecākā enerģētikas analītiķe Eiropā un ziņojuma par pieaugošo ES enerģētisko atkarību autore.
Viens no piemēriem ir nesen izveidotā kopuzņēmuma "Atlantic-See LNG" vienošanās par ASV SDG piegādēm caur Dienvidaustrumeiropu un, iespējams, arī uz Ukrainu. Gāze tiks transportēta caur Grieķijas termināļiem un reģiona cauruļvadiem.
Kā ziņoja aģentūra "Reuters", Grieķijas kopuzņēmuma vadība 24. februārī tiksies ar ASV pārstāvjiem, lai vienotos par līdz 15 miljardu kubikmetru SDG piegādi gadā 20 gadu periodā Centrāleiropas un Austrumeiropas apgādei.
Uzņēmums "Atlantic-See LNG" jau ir parakstījis 20 gadu līgumu ar "Venture Global", vienu no lielākajiem ASV SDG piegādātājiem Eiropas Savienībā. Jau 2023. gadā Vācijas valsts uzņēmums "Securing Energy for Europe" (iepriekš "Gazprom Germania") noslēdza 20 gadu līgumu ar "Venture Global" par vairāku miljonu tonnu SDG importu gadā no tās rūpnīcām Luiziānā.
"Venture Global" izpilddirektors Maikls Sabels pateicās ASV prezidentam Donaldam Trampam par "spēcīgo līderību" un visiem tiem "abpus Atlantijas okeānam, kuri veicina turpmāku Amerikas SDG tirdzniecības attīstību".
Tramps turpina savu "enerģētiskās dominances" stratēģiju, un 2025. gada jūlijā tika noslēgta ASV un ES tirdzniecības vienošanās, kas paredz, ka Eiropa līdz 2028. gadam ik gadu iegādāsies Amerikas energoresursus (SDG, naftu un kodolenerģiju) 750 miljardu dolāru (629 miljardu eiro) vērtībā.
"Enerģētikas vienošanās starp ASV un ES rada spiedienu uz Eiropu, liekot tai iepirkt vairāk Amerikas energoresursu," norāda Džallere-Makareviča, piebilstot, ka tas palielinās "ģeopolitiskās atkarības" risku no ASV sašķidrinātās dabasgāzes.
Diversifikācija palikusi kā sapnis
"Vienošanās faktiski piesaista ES energoapgādi vienam piegādātājam, apdraud enerģētisko drošību un rada spiedienu uz plāniem samazināt gāzes patēriņu," teikts IEEFA ziņojumā.
Pieprasījums pēc Amerikas gāzes, visticamāk, pieaugs arī tad, ja ES plāno līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegt pašreizējo Krievijas gāzes importu. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments decembrī pieņēma lēmumu pakāpeniski pārtraukt gāzes un naftas importu no Krievijas, eksperti norādīja, ka ar vienkāršu importa aizliegumu nepietiek, lai nodrošinātu energoapgādes diversifikāciju.
"Diversifikācija nedrīkst nozīmēt viena dominējoša piegādātāja aizstāšanu ar citu. Eiropai nepieciešama skaidra diversifikācijas definīcija un stratēģija, kas ņem vērā mūsdienu ģeopolitisko realitāti," janvāra analītiskajā apskatā skaidroja Berlīnes NVO "Ekoloģijas institūts" pētnieks Rafaēle Pirija.
