Trampa administrācija ar sankcijām cenšas diskreditēt Starptautisko krimināltiesu. "Mērķis ir uzbrukt mūsu spējai veikt darbu objektīvi!"
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā viņa administrācija piemērojusi sankcijas 11 Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) amatpersonām. Sankcijām pakļautās tiesneses uzsver, ka Trampa administrācijas mērķis ir skaidrs - iebiedēt un diskreditēt tiesu. Tikmēr vairāki eksperti sankcijām velk paralēles ar SKT piemēroto aresta orderi Krievijas vadonim Vladimiram Putinam.
STK tiesneses - kanādiete Kimberlija Prosta un peruāniete Lusa del Karmena Ibaņesa Karransa - ir pieredzējušas juristes, kuras gadiem ilgi izskatījušas lietas par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci. Tomēr 2025. gada augustā viņas nonāca ASV sankciju sarakstā līdzās personām, kas saistītas ar terorismu un organizēto noziedzību. Prosta atzina, ka izdzirdot par Trampa lēmumu, viņai bija grūti tam noticēt, un notiekošo viņa raksturoja kā “tiešu un klaju uzbrukumu” tiesai.
Sankcijas piemērotas pēc tam, kad ASV prezidents izpildrīkojumā apsūdzēja tiesu “nelikumīgās un nepamatotās darbībās pret ASV un tās tuvo sabiedroto Izraēlu”. Šis solis tika uztverts kā atbilde uz tiesas veiktajām izmeklēšanām, kas skar ASV un Izraēlas amatpersonas. Ne ASV, ne Izraēla nav pievienojušās 1998. gada Romas statūtiem, kas izveidoja SKT, tomēr tiesa uzskata sevi par kompetentu izskatīt noziegumus, ja tie saistīti ar dalībvalstu teritoriju vai pilsoņiem.
Tikmēr vairāki eksperti lēš, ka sankciju patiesais mērķis esot centieni diskreditēt Starptautisko Krimināltiesu un reabilitēt Krievijas vadoņa Vladimira Putina vārdu. Jau ziņots, ka Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas "bērnu aizstāves" Marijas Ļvovas-Belovas un Vladimira Putina aresta orderi par noziegumiem pret cilvēci jeb Krievijas Federācijas pastrādāto genocīdu pret ukraiņu bērniem. Šis aresta orderis uzdod par pienākumu visām 123 dalībvalstīm arestēt minētās personas, ja tās ieceļo dalībvalstu teritorijā.
Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā, viņa administrācija ir pastāvīgi strādājusi, lai kavētu Hāgā bāzētās tiesas darbu. Līdz šim 11 tiesas amatpersonām, tostarp galvenajam prokuroram un astoņiem tiesnešiem, ir piemērotas sankcijas, tostarp aizliegumi ceļot uz ASV, kā arī naudas sodi un cietumsodi amerikāņu uzņēmumiem, kas sniedz viņiem pakalpojumus.
"Mērķis ir uzbrukt mūsu spējai veikt darbu objektīvi!"
Kimberlija Prosta laikrakstam "The Guardian" norāda, ka sankciju sekas smagi izjūt ikdienā – tikušas anulētas viņas kredītkartes, slēgti viņas "Amazon" un "Google" konti, radot praktiskus šķēršļus pat elementāru pakalpojumu izmantošanai. “Tas nav tikai simbolisks solis, šis lēmums jūtami ietekmē manu ikdienas dzīvi,” viņa uzsvēra. Tiesnese norādīja, ka tās ir “piespiedu metodes, kuru mērķis ir uzbrukt mūsu spējai veikt darbu objektīvi un neatkarīgi”, tādējādi radot spiedienu uz tiesas darbību kopumā.
Arī Lusai del Karmenai Ibaņesai Karransai sankcijas radījušas būtiskas sekas ikdienā. Ņemot vērā ASV nozīmi globālajā finanšu sistēmā, pat Eiropas banka Nīderlandē atcēla viņas kredītkarti. Turklāt sankcijas skāra arī viņas meitu – tika anulēta viņas ASV vīza un slēgti digitālie konti. “Tas ir skumji. Tā ir tīra atriebība par kaut ko, ko viņa nav darījusi,” sacīja tiesnese, uzsverot, ka ģimenes locekļu iesaistīšana ir īpaši sāpīga.
Abas tiesneses uzsver, ka sankciju mērķis ir iebiedēt un diskreditēt tiesu, taču tās neietekmēs viņu profesionālo pienākumu izpildi. “Šie pasākumi ir pilnīgi veltīgi,” norādīja Prosta. Ibaņesa Karransa piebilda: “Mēs kalpojam cilvēcei. Mēs nodrošinām taisnīgumu visneaizsargātākajiem upuriem visā pasaulē.” Viņu skatījumā sankcijas ir politisks solis, kas vērsts pret tiesas neatkarību, nevis pret konkrētām personām.
Emanuels Makrons nosūtījis Trampam vēstuli
2026. gada februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons nosūtīja Donaldam Trampam vēstuli, aicinot viņu atcelt “nepamatoti piemērotās sankcijas” vairākiem Eiropas pilsoņiem, tai skaitā bijušajam Eiropas komisāram Tjerī Bretonam un Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesim Nikolā Gijū.
“Vēlos personīgi pievērst jūsu uzmanību sankcijām, ko ASV piemērojušas vairākiem Eiropas pilsoņiem, tostarp diviem francūžiem – Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesim Nikolā Gijū un bijušajam Eiropas komisāram Tjerī Bretonam,” vēstulē norādīja Makrons. “Es lūdzu jūs pārskatīt jūsu administrācijas lēmumus un atcelt nepamatoti piemērotās sankcijas Nikolā Gijū un Tjerī Bretonam,” viņš piebilda.
Tjerī Bretons, kam šobrīd liegta ieceļošana ASV, ir viens no galvenajiem Eiropas Digitālo pakalpojumu direktīvas autoriem, ko ASV varasiestādes uzskata par vārda brīvības ierobežojumu. “Pret Tjerī Bretonu pieņemtās sankcijas kaitē Eiropas regulatīvajai autonomijai un turklāt balstās uz kļūdainu analīzi: Eiropas digitālais regulējums nav ekstrateritoriāls un bez diskriminācijas tiek piemērots visiem attiecīgajiem uzņēmumiem Eiropas teritorijā,” vēstulē Donaldam Trampam norāda Emanuels Makrons.
Arī tiesnesim Nikolā Gijū ir aizliegts ieceļot ASV, un saistībā ar sankcijām viņam anulēta "Visa" karte, kas ir ASV pakalpojums. Turklāt viņš vairs nevar izmantot virkni ASV digitālo pakalpojumu kā "Airbnb" vai "Amazon". “Pret Nikolā Gijū pieņemtās sankcijas pārkāpj tiesu neatkarības principu un SKT mandātu,” vēstulē uzsver Makrons.
