
Baltijas jūrā fiksēta reta anomālija: pētnieki satraukti par iespējamām sekām

Spēcīgu austrumu vēju un gaisa cirkulācijas traucējumu dēļ virs Arktikas Baltijas jūra šā gada februārī zaudējusi aptuveni 275 miljardus tonnu ūdens.
Tā ir reta anomālija, atsaucoties uz ārvalstu pētnieku atziņām, vēsta "Euronews".
Lai gan Pasaules okeāna līmenis globāli turpina paaugstināties, Baltijas jūrā februāra sākumā ūdens līmenis bija nokrities par 67 centimetriem zem vidējā rādītāja, kas reģistrēts 1886. gadā.
Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta pētnieks doktors Tomašs Kijevskis norāda, ka šāda situācija nav novērota pēdējo 140 gadu laikā un ir skaidrojama ar atmosfēras faktoriem. "Tas ir spilgts klimata pārmaiņu ietekmes piemērs, kur galvenā loma ir Arktikai," uzsver zinātnieks.
Ūdens līmeņa pazemināšanos pētnieki skaidro ar spēcīgu austrumu vēju, augsta atmosfēras spiediena un nozīmīgu atmosfēras fronšu trūkuma kombināciju. Ilgstošie austrumu vēji izstūmuši ūdens masas caur Dānijas šaurumiem uz Ziemeļjūru, izraisot ūdens līmeņa kritumu visā Baltijas jūras baseinā.
Kijevskis skaidro, ka šīs anomālijas ir saistītas ar polārā virpuļa pavājināšanos – tā ir atmosfēras augšējo slāņu gaisa cirkulācija, kas parasti aiztur aukstumu Arktikā. "Aukstā gaisa masa sāk izplūst, ietekmējot atmosfēras straumes. Mēs to jokojot saucam par atvērta ledusskapja efektu – atverot tā durvis, aukstais gaiss plūst ārā un mums kļūst vēsi," skaidro eksperts.
Speciālisti brīdina, ka cilvēka radīto un dabisko faktoru kombinācija ekosistēmās var izraisīt ķēdes reakciju. Siltāks un mazāk sāļš ūdens veicina zilaļģu savairošanos, kas savukārt samazina skābekļa daudzumu, apdraudot vietējo floru un faunu.
Savukārt pētniece Anna Sova norāda, ka Arktikas sasilšana notiek aptuveni četras reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tas veicina sugu pārvietošanos uz ziemeļiem, radot konkurenci vietējai arktiskajai faunai un apdraudot endēmiskās sugas. Laikā no 2004. līdz 2020. gadam veiktajos pētījumos konstatēta atsevišķu endēmisko sugu blīvuma samazināšanās, kas liecina par pārmaiņām bioloģiskajās kopienās.







