Zinātnieki brīdina: apdraudējums Baltijas jūrā strauji pieaug

Mikroplastmasa ir sastopama visur — ne tikai jūras ūdenī un piekrastes smiltīs, bet arī grunts nogulumos, atmosfērā un pat dzīvajos organismos. Lai gan šīs daļiņas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci, to ietekme nonāk līdz mūsu galdā esošajai pārtikai, dzeramajam ūdenim, kā arī ietekmē cilvēku veselību.

"Viss, kas nonāk apkārtējā vidē un jūrā, galu galā atgriežas pie mums aprites ceļā — caur pārtiku, ūdeni, gaisu un kopumā caur visu dzīves vidi," skaidro "TalTech" Jūras sistēmu institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas zinātniece Natālija Buhalko.

"Mikroplastmasa nav kāda tāla vai abstrakta problēma — tā tieši ietekmē mūsu veselību, labklājību un nākotni. Jo agrāk mēs sāksim pievērsties šai tēmai, jo lielākas būs iespējas saglabāt gan pasaules jūras, gan arī mūs pašus veselīgākus."

Mikroplastmasas problēma Baltijas jūrā saasinās un, pēc zinātnieku domām, bieži tiek novērtēta par zemu, vēsta "Postimees.ee".

"Baltijas jūra ir daļēji slēgta ūdenstilpe, kurā ūdens apmaiņa notiek ļoti lēni. Tas nozīmē, ka viss, kas tajā nonāk, tostarp mikroplastmasa, šeit saglabājas ārkārtīgi ilgu laiku, bet dažkārt pat uz visiem laikiem," norāda Buhalko.

"Mikroplastmasa nav tikai mazs plastmasas gabaliņš — tā satur piedevas, kas tiek izmantotas plastmasas ražošanā un var ietekmēt gan jūras organismus, gan sauszemes dzīvniekus, gan arī mūs pašus."

Piemēram, pie mikroplastmasas virsmas viegli pieķeras baktērijas, sēnes, bīstamas ķīmiskās vielas un smagie metāli. Tas pārvērš mikroplastmasu par sava veida ūdens vides "transporta platformu", kas veicina patogēno mikroorganismu un bīstamo vielu izplatīšanos vietās, kur tās citkārt nenonāktu tik viegli.

"Mikroplastmasa ietekmē gan planktonu, gan zivis, gan putnus, gan grunts faunu. Ir konstatēts, ka tā var mainīt dzīvnieku uzvedību, enerģijas līmeni un pat vairošanās spējas," stāsta Natālija Buhalko. Šīs daļiņas ir atrastas gan jūras ūdenī, gan grunts nogulumos, kā arī Baltijas jūras zivīs, mīdijās un citos organismos.

"Tās tiek konstatētas arī pludmaļu smiltīs un pat gaisā — tas nozīmē, ka daļiņas pārvietojas ne tikai ar ūdeni, bet arī ar vēju un var nonākt dažādās vides daļās daudz tālāk, nekā varētu pieņemt," viņa piebilst.

Pēc zinātnieces teiktā, viens no satraucošākajiem atklājumiem ir mikroplastmasas konstatēšana teritorijās, kur cilvēka darbība ir minimāla. Tas parāda, cik ātri un tālu plastmasa spēj izplatīties un cik sarežģīti ir precīzi noteikt tās izcelsmi.

"Mēs arī redzam, ka mikroplastmasas daudzums laika gaitā var strauji mainīties: spēcīgas vētras, plūdi vai sezonālas ūdens režīma izmaiņas dažu dienu laikā var ienest jūrā tik daudz atkritumu, cik parasti tur nonāk vairāku mēnešu laikā," saka Natālija Buhalko.

"Tuvākajos gados arvien lielāku uzmanību piesaistīs nanoplastmasa. Tās ir vēl sīkākas daļiņas, kuras ir grūti konstatēt un kuras spēj iekļūt organismu šūnās un audos daudz dziļāk nekā mikroplastmasa," brīdina Buhalko. "Nanoplastmasas pētījumi jau notiek, taču tiem nepieciešama daudz padziļinātāka pieeja, labākas analītiskās metodes un vienoti protokoli."

Pēc zinātnieku domām, paralēli ir nepieciešams daudz rūpīgāk pētīt mikroplastmasas reālo ietekmi uz organismu fizioloģiju, vielmaiņu, uzvedību un barības ķēdēm.

"Šie pētniecības virzieni jau pastāv, taču tie kļūst arvien sistemātiskāki, lai nonāktu pie pārliecinošākiem secinājumiem gan par ekoloģiskajiem, gan medicīniskajiem riskiem," norāda jūras ekoloģe.

"Svarīgs attīstības virziens pētījumos ir arī mikroplastmasas sasaistīšana ar sociāli ekonomiskajiem modeļiem, lai novērtētu plastmasas piesārņojuma ekonomisko ietekmi, riskus veselībai un izmaksas, kas saistītas ar šī materiāla emisiju samazināšanu vai situācijas mazināšanu."

Mikroplastmasa neatzīst valstu robežas, tāpēc to nevar pētīt tikai vienā valstī vai vienā laboratorijā. "Sadarbība starp zinātniekiem ir galvenais faktors — tā ļauj dalīties ar metodēm, datiem un pieredzi, kā arī veidot visas Eiropas mēroga monitoringa tīklus," uzsver Natālija Buhalko.

Jaunie zinātnieki

Natālija Buhalko ir pārliecināta, ka jūras nozarei jauni zinātnieki ir nepieciešami kā nekad agrāk.

"Baltijas jūra ir kā dzīva laboratorija — strauji mainīga, zinātniskajiem pētījumiem ļoti interesanta un vienlaikus trausla. Jaunieši, kuri izvēlas studijas jūras ekoloģijas vai jūras sistēmu programmās, var izmantot savas zināšanas patiesi nozīmīgu jautājumu risināšanai: kā nodrošināt ilgtspējīgu jūru saglabāšanu, aizsargāt bioloģisko daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi. Šī joma piedāvā zinātniskus izaicinājumus, starptautiskas sadarbības iespējas un ļoti skaidru apziņu, ka tavs darbs rada reālas pārmaiņas," apliecina eksperte.

Miljoniem tonnu

Plastmasas ražošana pasaulē jau ir pārsniegusi 380 miljonus tonnu gadā. Pēdējo desmit gadu laikā ir saražots vairāk plastmasas nekā visā XX gadsimtā. Daudzu plastmasas izstrādājumu (plastmasas pudeļu, maisiņu, konteineru, sintētisko šķiedru) lietošanas laiks ir salīdzinoši īss, salīdzinot ar to, cik ilgi tie saglabājas vidē pēc izmantošanas.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem pasaulē tiek pārstrādāti mazāk nekā 10 % plastmasas atkritumu, tāpēc ik gadu apkārtējā vidē nonāk arvien vairāk atkritumu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, plastmasas iepakojuma atkritumu gada apjoms Igaunijā ir pieaudzis no 21,2 kg 2004. gadā līdz 37,6 kg 2021. gadā. Pēc šī rādītāja Igaunija ieņem septīto vietu Eiropas Savienības valstu vidū. Vēl vairāk atkritumu rodas Īrijā (74,1 kg uz vienu iedzīvotāju), Portugālē (41,3 kg), Vācijā (41,1 kg), Dānijā (39,3 kg), Zviedrijā (39,1 kg) un Itālijā (38,4 kg).

Padomi plastmasas daudzuma samazināšanai

• Samaziniet vienreizlietojamās plastmasas izmantošanu: lietojiet atkārtoti lietojamus maisiņus, pudeles, traukus un galda piederumus.
• Ja iespējams, atsakieties no plastmasas salmiņiem, vienreizlietojamām krūzēm un iepakojuma.
• Izvēlieties produktus ar minimālu iepakojumu: iegādājieties preces stikla, kartona vai papīra iepakojumā plastmasas vietā. Pirkšana uz svara iepakojuma vietā samazina plastmasas atkritumu daudzumu.
• Pareizi šķirojiet un nododiet atkritumus pārstrādei: pārstrādājiet plastmasas pudeles, maisiņus un iepakojumu.
• Samaziniet sintētiskā apģērba lietošanu: mazgājot poliesteru un citus sintētiskos audumus, ūdenī nonāk mikrošķiedras. Izmantojiet veļas mazgājamo mašīnu tīklus vai filtrus, kas uztver mikrošķiedras.