Pēc 88 gadu darba Gelapa institūts vairs nemērīs ASV prezidentu reitingus. Tas sakrīt ar kādu zīmīgu rādītāju

Organizācija paziņoja, ka no šī gada tā pārtrauks publicēt individuālu politisko figūru reitingus, un norādīja, ka tas “atspoguļo evolūciju, kā Gelapa institūts koncentrējas uz saviem sabiedriskajiem pētījumiem un domāšanas vadību.” Nu organizācijas mērķis būs “ilgtermiņa, metodoloģiski izsvērti pētījumi par jautājumiem un apstākļiem, kas veido cilvēku dzīvi”.

Daudzus gadu desmitus Gelapa institūta veiktā prezidentu reitingu mērīšana bijusi bijis viens no plašsaziņas līdzekļu izmantotajiem rādītājiem, vēstot par sabiedrības viedokli prezidentu darbības novērtējumā. Pēdējā laikā institūta mērījumos prezidenta Trampa darbības pozitīvais novērtējums no visaugstākā līmeņa pērnā gada februārī īsi pēc viņa atgriešanās Baltajā namā (47%) pēdējā decembra aptaujā ir noslīdējis līdz 36%. Šis rādītājs ir viens no viszemākajiem, kopš institūts sāka veikt aptaujas pagājušā gadsimta 30. gados. 

Šā gada janvārī Tramps paziņoja, ka paplašinās jau iesniegto prasību tiesā par neslavas celšanu pret “The New York Times”, kad tas publicēja 12.-17. janvārī veiktās aptaujas rezultātus, kur Trampa popularitāte ir nokritusies līdz 40%, kamēr ar viņa darbību neapmierināto īpatsvars palielinājies līdz 56%.

Sevišķi slikti viņa darbību vērtēja bēdīgi slavenā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietā, kur Trampu atbalsta nieka 22%, salīdzinot ar pretējās domās esošajiem 66%. Izteikti negatīvu vērtējumu saņēma arī viņa prezidentūras sasniegumi, samazinot dzīves dārdzību — 34% pret 64%. Vienīgais rādītājs no desmit, kur Trampam bija vairāk piekritēju nekā kritiķu, bija stāvoklis uz ASV un Meksikas robežas (50% pret 46%).

Uz izdevuma “The Hill” jautājumu, vai Gelapa institūtu uz šo radikālo soli pamudinājušas atsauksmes no Baltā nama vai pašreizējās administrācijas, institūta pārstāvis atbildēja, ka “šī ir stratēģiska pāreja, kas balstās tikai un vienīgi uz Gelapa institūta pētnieciskajiem mērķiem un prioritātēm”.

Trampa Gallup apstiprinājuma reitings, kas bija spēkā pagājušā gada decembrī, bija viens no zemākajiem, ko organizācija bija atradusi kopš aptauju sākšanas 1930. gados.

Protams, ir bijuši arī prezidenti, kuru reitings kādā brīdī noslīdēja vēl zemāk, piemēram, 12 gadus prezidenta amatā pabijušā Rūzvelta pēcteča Harija Trumena reitings neilgi pirms 1952. gada vēlēšanām noslīdēja līdz pat 22% (tiesa, beigās paaugstinoties līdz 33%, taču tas bija mikroskopisks atbalsts salīdzinājumā ar milzīgajiem 87% prezidentūras sākumā). Briesmīgs popularitātes kritums pašās beigās bija Ričardam Niksonam (24%), kurš Votergeitas skandāla dēļ un paredzamā impīčmenta gaidās atkāpās no amata 1974. gada 9. augustā. Pamatīgu reitinga kritumu kādā brīdī piedzīvoja arī Džimijs Kārters (29%), Džordžs Bušs vecākais (35%) un viņa dēls, Džordžs Bušs jaunākais (27%).

Tomēr ir viena īpatnība — lai cik nepopulāri kādos laika posmos būtu bijuši ASV prezidenti, tikai Donalda Trampa reitings nekad nav sasniedzis 50% līmeni: saskaņā ar Gelapa institūta datiem, pirmās prezidentūras maksimums bija 48%, bet tās beigās 34%, kamēr otrā prezidentūra sākās ar cerīgiem 47% un ātri sāka krist lejup.

Prezidentu popularitātes rādītājus var apskatīt šeit.

Amerikas sabiedriskās domas institūtu, ko vēlāk pārdēvēja par Gelapa institūtu, bet tagad tas pazīstams kā “Gallup, Inc.” 1935. gadā dibināja amerikāņu zinātnieks, žurnālists un statistiķis Džordžs Gelaps (1901-1984). Pirmo reizi šis institūts guva atzinības laurus, kad 1936. gadā paredzēja prezidenta Franklina Rūzvelta uzvaru pār Alfredu Landonu, kaut gan tolaik vispopulārākais sabiedriskās domas pētnieks “The Literary Digest” bija pretējās domās. Savukārt 1938. gadā Gelaps pirmo reizi iepazīstināja ar prezidentu darbības reitingu, kas laika gaitā kļuva par stūrakmeni, nosakot ASV sabiedrības viedokli par prezidentu darbību.