Militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā noslīd zem 2022. gada līmeņa

Kijivas sabiedrotie pagājušajā gadā militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēja 36 miljardus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2024. gadā, kad militārā palīdzība Ukrainai sasniedza 41,1 miljardu eiro, norādīja Ķīles institūts, kas seko līdzi militārajai, finansiālajai un humānajai palīdzībai, kas apsolīta un piegādāta Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gada februārī.

No 2022. līdz 2024. gadam Vašingtona nodrošināja aptuveni pusi no visas militārās palīdzības Ukrainai. Līdz ar prezidenta Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā 2025. gada sākumā ASV palīdzība apstājās.

Eiropas valstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai aizpildītu plaisu, 2025. gadā palielinot kopējo militāro palīdzību par 67% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju no 2022. līdz 2024. gadam.

Ķīles institūts uzskata, ka bez šiem Eiropas centieniem ASV lēmuma sekas varētu būt vēl postošākas. Tomēr institūts norāda uz pieaugošām atšķirībām starp Eiropas valstīm, proti, 95% militārās palīdzības, ko Eiropa sniedz Ukrainai, nodrošina Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis.

Ķīles institūts aprēķinājis, ka Ziemeļeiropas valstis - Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija - 2025. gadā nodrošināja 33% no Eiropas militārās palīdzības Ukrainai, lai gan tās veido tikai 8% no Ukrainas Eiropas sabiedroto kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Dienvideiropas valstis, kas veido 19% no Ukrainas Eiropas sabiedroto kopējā IKP, nodrošināja tikai 3% no Eiropas militārās palīdzības Ukrainai, aprēķinājis Ķīles institūts.

Lai palīdzētu aizpildīt Savienoto Valstu atstāto robu, NATO izveidoja mehānismu, ko dēvē par Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL). Mehānisms paredz ASV ieroču iegādi no Eiropas naudas Ukrainas atbalstam. Pagājušajā gadā Eiropas valstis iegādājās ASV ieročus 3,7 miljardu eiro vērtībā. Ķīles institūts šo iniciatīvu nosauca par "ievērojamu notikumu pavērsienu", kas ļāva iegādāties pretgaisa aizsardzības baterijas "Patriot" un raķešu sistēmas HIMARS.

Turklāt Eiropas sabiedrotie aizvien biežāk veic pasūtījumus Ukrainas aizsardzības nozarei, sekojot tendencei, ko 2024. gadā sāka Dānija.

Ķīles institūta apkopotie dati liecina, ka Ukrainas aizsardzības ražošanas jauda kopš 2022. gada ir pieaugusi 35 reizes, taču Kijivai trūkst līdzekļu, lai iegādātos pietiekami daudz ieroču, kas ļautu tās rūpnīcām strādāt ar pilnu jaudu. Pagājušajā gadā 11 Eiropas valstu pasūtījumi palīdzēja aizpildīt šo robu.

2025. gada otrajā pusgadā 22% ieroču iepirkumu Ukrainai tika veikti iekšzemes tirgū, kas ir rekordliels rādītājs, norādīja Ķīles institūts.