Krievija šogad uzbruks NATO? Igaunijas izlūkdienests atklāj, ko Eiropai gaidīt tuvākajā laikā
Pēc Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektora Kaupo Rozina teiktā, Krievija šogad neplāno militāru uzbrukumu Igaunijai vai jebkurai citai NATO valstij, un ar lielu varbūtību pie līdzīga secinājuma Ārējās izlūkošanas departaments nonāks arī nākamajā gadā.
Rozins priekšvārdā šodien publiskotajai Ārējās izlūkošanas departamenta gadagrāmatai norādīja, ka gan Igaunija, gan Eiropa kopumā ir spērušas soļus, kas liek Kremlim ļoti precīzi aprēķināt, vai vispār ir vērts kaut ko darīt un ko tieši.
Vienlaikus Rozins brīdināja, ka militārā reforma Krievijā nākotnē palielinās tās militāro potenciālu, un, lai tam pretotos, Igaunijai un NATO jāturpina palielināt investīcijas aizsardzībā, vēsta "Postimees.ee".
Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektora Kaupo Rozina priekšvārds:
"10. janvārī aprit 1417. diena kopš kara pret Ukrainu sākuma – tieši tikpat ilgi ilga arī Otrā pasaules kara posms starp PSRS un nacistisko Vāciju. Gandrīz četru gadu laikā Krievija ir izšķērdējusi lielāko daļu militāro rezervju, kas mantotas no Padomju Savienības, frontē zaudējusi nogalinātus un sakropļotus apmēram miljonu cilvēku, kā arī sagādājusi Ukrainas iedzīvotājiem neizmērojamas ciešanas. Taču Ukraina turas.
Neraugoties uz neveiksmēm, Krievijas varas elitē nav redzamas pārmaiņu pazīmes: Kremļa galvenā figūra Vladimirs Putins joprojām ir pārliecināts, ka Krievija, kurai pasaulē esot īpaša loma, iet pa "īpašu ceļu". Tādēļ Krievija turpina kursu uz pilnīgu Ukrainas aneksiju.
Krievijas režīma vadītājam ar represiju palīdzību ir izdevies radīt ilūziju, ka viņam nav alternatīvas – it kā pastāvētu tikai Putins vai nezināma bezdibeņa priekšā.
Taču neaizvietojamu cilvēku nav. Karš Ukrainā ir sagādājis smagas ciešanas arī pašai Krievijai, un, lai gan krievi par sevi ir radījuši mītu kā par tautu, kas prot ciest, arī viņu sāpju slieksnis nav bezgalīgs.
Krītoša ekonomika, tukšas degvielas bākas un no frontes atgriezušies slepkavas un varmākas arvien smagāk skar vidējo Krievijas iedzīvotāju. Vēsture rāda, ka sabiedrības skrūvju pievilkšana iepriekš jau ir devusi krieviem drosmi mesties nezināmajā. Arī Krievijas visvarenības tēls ir Potjomkina dekorācija. Ko Kremlis var uzrādīt pēc gandrīz četriem kara gadiem?
No vienas puses – pārbruņojoša Eiropa un Ukraina, kas apņēmīgāk nekā jebkad aizstāv savu neatkarību. Pat labi zināms krievu teiciens vēsta, ka par cilvēku spriež pēc viņa ienaidnieku varenības. No otras puses – pašmājās iezīmējas nīkuļojoša ekonomika, simtiem tūkstošu sakropļotu un traumētu iedzīvotāju un arvien pieaugošas represijas. Tāda ir tā dēvētā "krievu pasaule".
Kremlim nav izdevies arī sašķelt sabiedroto vienotību. Pastāvīgās neveiksmes šajos mēģinājumos liecina, ka austrumu kaimiņa elite tam vienkārši nav spējīga.
Un, lai gan Krievijas diversijas un ietekmes operācijas patiešām notiek, nevajadzētu saskatīt velnu tur, kur tā nav – aiz katra notikuma ne vienmēr slēpjas viltīgs plāns vai visvarena Kremļa roka; nereti tā ir tikai apstākļu sakritība.
Runājot par pašas Krievijas sabiedrotajiem, nesenie notikumi Irānā un Venecuēlā ir parādījuši, ka alianse ar Maskavu nesniedz lielu labumu – kā redzams, Krievija mēdz aizmirst savus sabiedrotos grūtā brīdī.
Neraugoties uz neveiklo rīcību, austrumu kaimiņš ir bīstams, un, lai "krievu pasaule" nepaplašinātos, ir jāsaglabā modrība. Lai gan sankcijas jūtami ietekmē Krievijas ekonomiku, joprojām pastāv nepilnības, kuras var novērst ar papildu pasākumiem un ciešāku Rietumvalstu sadarbību – vai tā būtu divējāda lietojuma preču kontrabanda uz Krieviju, Krievijas sprāgstvielu ražošanas nozares ievainojamība vai nepieciešamība saglabāt NATO kritiski svarīgo tehnoloģisko pārākumu bezpilota sistēmu jomā.
Tomēr panikai nav pamata: pēc Ārējās izlūkošanas departamenta vērtējuma Krievijai nākamajā gadā nav nodoma veikt militāru uzbrukumu Igaunijai vai citai NATO valstij.
Visticamāk, pie līdzīga secinājuma nonāksim arī nākamajā gadā – gan Igaunija, gan Eiropa kopumā ir spērušas soļus, kas liek Kremlim ļoti precīzi izvērtēt, vai vispār ir vērts kaut ko darīt un ko tieši. Mūsu uzdevums ir šo situāciju saglabāt arī turpmāk.
Militārā reforma Krievijā ar laiku palielinās tās militāro potenciālu, un, lai tam pretotos, mums Igaunijā un NATO jāturpina investēt aizsardzībā. Krievijas spēku samēra aprēķiniem vienmēr jābūt mums par labu.
Tieši stingra un mierīga gatavība ir tas, kas patiesībā attur Krieviju. Tā mēs demonstrējam īpašības, no kurām tā baidās visvairāk: ka esam brīvi, izlēmīgi un neatlaidīgi, un ka pieņemam lēmumus paši – bez piespiešanas un ārēja spiediena."
