Vai Krievijas elite vēlas atbrīvoties no Putina? Sarunas aizkulisēs atklāj pārsteidzošu realitāti
Krievijas elitē nostiprinājies pieprasījums pēc alternatīvas Vladimiram Putinam, norāda Krievijas ekonomiste un Berlīnes Kārnegija centra pētniece Aleksandra Prokopenko.
Intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" viņa analizē Krievijas elites noskaņojumu gandrīz četrus gadus pēc kara sākuma, secinot, ka arvien vairāk ietekmīgu aprindu pārstāvju meklē iespējamu Putina aizvietotāju.
Pēc ekonomistes Aleksandras Prokopenko teiktā, Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī kļuva par lūzuma punktu civilajai pārvaldes elitei. Līdz karam elite Vladimiru Putinu uztvēra kā racionālu līderi, lai arī novecojošu autokrātu. Taču pēc pilna mēroga kara sākuma šis priekšstats sabruka – elite vēlas, lai Putins aiziet.
Turklāt pieprasījums pēc alternatīvas Putinam nav raksturīgs tikai kara pretiniekiem. Tas ir manāms arī provājiniskajās aprindās, tostarp militāro blogeru vidū, kuri prezidentu apsūdz "pārliekā maigumā" frontē.
Par šo noskaņojumu simbolu kļuva Jevgēņija Prigožina sacelšanās 2023. gadā. Kā norāda Prokopenko, daļai ierēdņu tā izraisīja nevis bailes, bet gan cerību un pat entuziasmu. Elite, kas ir zaudējusi spēju rīkoties patstāvīgi, gaida ārēju spēlētāju, kurš varētu "radikāli mainīt situāciju".
Ekonomiste piebilst, ka līdzīgas cerības iepriekš tika saistītas arī ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Gan elitē, gan sabiedrībā ir izveidojies spēcīgs pieprasījums pēc alternatīvas Putinam, taču bez skaidras izpratnes par to, kurš un kā šo alternatīvu varētu īstenot.
Bailes elitē
Papildus tam bailes ir kļuvušas par sistēmu veidojošu faktoru. Elite apzinās, ka "spēles noteikumu vairs nav" un ka iepriekšējie nopelni neko negarantē. Bijušā ekonomikas ministra Alekseja Uļukajeva lieta kļuva par skaidru signālu pārvaldes slānim: lojalitāte neglābj.
Melu un sagrozītas realitātes sistēma
Prokopenko raksturo Kremli kā noslēgtu sagrozītas informācijas sistēmu. Ekonomiskie un militārie dati līdz Putinam nonāk izskaistinātā veidā, bet atalgojumu saņem tie, kuri vadībai saka to, ko tai patīk dzirdēt.
Rezultātā prezidents publiski spriež par "plaukstošu patēriņa tirgu" un Krievijas uzņēmumu globālo ekspansiju, kamēr realitātē ekonomika stagnē, naftas ieņēmumi samazinās, bet rezerves strauji sarūk. Sistēma veicina pašapmānu un efektīvi atsijā sliktās ziņas.
