Vai pasaule tuvojas jaunai kodolbruņošanās sacensībai? Pēc ASV-Krievijas līguma beigām ekspertu bažas pieaug
Ceturtdien, 5. februārī, noslēdzās pēdējais spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp ASV un Krieviju, raisot bažas par jaunu kodolbruņošanās sacensību valstu starpā.
Tā sauktais "New START" līgums stājās spēkā 2011. gadā un noteica stingrus ierobežojumus abu valstu kodolarsenāliem — katrai pusei bija atļauts izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī tika noteikti konkrēti limiti starpkontinentālajām raķetēm, zemūdeņu balistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Līgums tika pagarināts 2021. gadā līdz 2026. gada 4. februārim, taču to vairs nevarēja atjaunot automātiski.
Turklāt ASV administrācija pagaidām nav paudusi gatavību līgumu pagarināt. “Ja tas [līgums] beidzas, tad beidzas. Mēs noslēgsim labāku vienošanos," norādīja Tramps, paužot, ka kodolarsenāla līguma termiņa beigas viņu īpaši nesatrauc. Viņš uzsvēra, ka lielākā līguma problēma bija tā, ka tas neaptvēra Ķīnu, kas strauji paplašina savu kodolarsenālu. Saskaņā ar Pentagona 2022. gada ziņojumu, Pekinai līdz 2035. gadam varēja būt līdz pat 1500 kodolgalviņu.
Krievijas Ārlietu ministrija paudusi, ka no ASV nav saņēmusi atbildi uz priekšlikumu turpināt ievērot līguma nosacījumus, līdz ar to Krievija "jūtas brīvi" izvēlēties nākamos soļus sava kodolarsenāla paplašināšanā. Turklāt pastāv bažas, ka Krievija varētu rīkoties daudz straujāk nekā ASV, ja ierobežojumi pilnībā zudīs. Bijušā ASV galvenā sarunvedēja "New START" jautājumos Roza Gotemellere brīdināja, ka Maskava ir daudz labāk sagatavota ātri palielināt savu arsenālu. “Viņiem ir aktīvas kodolgalviņu ražošanas līnijas, mums tādu nav,” pauda Gotemellere.
Vairāki eksperti uzskata, ka "New START" ierobežojumu izbeigšana nav ASV nacionālajās interesēs. “Mēs negūstam nekādu labumu no izšķērdīgas un neefektīvas bruņošanās sacensības,” norādīja bijusī ASV Valsts departamenta amatpersona Pols Dīns. Viņaprāt, informācijas trūkums palielina pārpratumu un nepareizu aprēķinu risku starp kodollielvalstīm, jo bez paredzamības un caurskatāmības kļūst grūtāk saprast, ko otra puse dara ar savu kodolprogrammu un kādi ir tās patiesie nodomi.
Tikmēr Atlantijas padomes pārstāvis Metjū Krēnigs, uzsvēris, ka esošie ierobežojumi vairs nav pietiekami, lai atturētu Krieviju un Ķīnu no kodolarsenāla palielināšanas. Galvenais ASV kodolieroču mērķis ir atturēt kodolkaru, nevis slēgt līgumus,” pauda Krēnings.
