Vai tas ir taisnīgi? Minimālā alga Latvijā un Eiropā joprojām ievērojami atšķiras
Minimālās algas Eiropā būtiski atšķiras. "Euronews Business" tās detalizēti analizē gan eiro izteiksmē, gan pēc pirktspējas, balstoties uz datiem 2026. gada sākumā.
Saskaņā ar "Euronews" aplēsēm, kas balstītas uz "Eurostat" datiem, aptuveni 12,8 miljoni darba ņēmēju 22 Eiropas Savienības valstīs saņem minimālo algu vai pat mazāk.
Tāpēc miljoniem cilvēku rūpīgi seko paziņojumiem par minimālās algas izmaiņām, lai saprastu, vai jaunajā gadā viņus sagaida jēgpilns ienākumu pieaugums.
Tomēr aptuveni trešdaļa minimālās algas saņēmēju 2026. gada janvārī neieraudzīja algas pieaugumu, salīdzinot ar 2025. gada jūliju. Četrās valstīs pēdējā gada laikā algas palielinājuma nav bijis vispār.
Tātad — kurās Eiropas valstīs 2026. gada janvārī ir visaugstākās minimālās algas? Cik šīs algas ir vērtas, pārrēķinot pēc pirktspējas?
ES dalībvalstu vidū minimālā mēneša bruto alga svārstās no 620 eiro Bulgārijā līdz 2 704 eiro Luksemburgā. Ja iekļauj arī ES kandidātvalstis, tad viszemākais rādītājs ir Ukrainā — 173 eiro, bet nedaudz labāka situācija ir Moldovā — 319 eiro.
Piecas valstis minimālo algu ir noteikušas virs 2 000 eiro. Papildus Luksemburgai tās ir Īrija (2 391 eiro), Vācija (2 343 eiro), Nīderlande (2 295 eiro) un Beļģija (2 112 eiro).
Zem šīs augstākās grupas atrodas Francija (1 823 eiro) un Spānija (1 381 eiro), kas uzskatāmi parāda, cik būtiski atšķiras atalgojuma līmeņi pat kaimiņvalstu starpā.
Tādējādi "Eurostat" minimālās algas iedala trīs kategorijās: virs 1 500 eiro, no 1 000 līdz 1 500 eiro un zem 1 000 eiro.
Vidējā grupā ietilpst Spānija, Slovēnija, Lietuva, Polija, Kipra, Portugāle, Horvātija un Grieķija. Atšķirības starp tām ir salīdzinoši nelielas.
No 29 valstīm — 22 ES dalībvalstīm un 7 kandidātvalstīm — minimālā alga ir zem 1 000 eiro.
Piemēram, minimālā alga ir - 924 eiro Čehijā, 838 eiro Ungārijā, 795 eiro Rumānijā, 780 eiro Latvijā, 654 eiro Turcijā un 517 eiro Albānijā.
Pirktspēja sašaurina reitingu
Salīdzinot minimālās algas dažādās valstīs, būtiska nozīme ir pirktspējas paritātei (PP), jo dzīves dārdzība ievērojami atšķiras. Pēc pielāgošanas pirktspējai atalgojuma atšķirības starp valstīm kļūst daudz mazākas nekā nominālajā izteiksmē.
Pirktspējas paritāte (PP) nodrošina taisnīgāku salīdzinājumu, izmantojot mākslīgu valūtu, kas atspoguļo to, ko cilvēki katrā valstī patiesībā var iegādāties, izlīdzinot reālo pirktspēju salīdzinājumā ar stingru vērtības izteiksmi eiro.
Viena PP vienība ir mākslīga naudas vienība, par kuru teorētiski katrā valstī var iegādāties vienādu preču un pakalpojumu grozu.
Tādējādi 22 ES valstīs minimālā alga, pārrēķināta pēc pirktspējas paritātes, svārstās no 886 PP vienībām Igaunijā līdz 2 157 PP vienībām Vācijā.
Izņemot Albāniju, ES kandidātvalstis pārrēķinā pēc pirktspējas paritātes uzrāda labākus rezultātus, un to pirktspēja ir augstāka nekā vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
No 27 valstīm, par kurām pieejami dati gan eiro, gan PP izteiksmē, vislielāko kāpumu piedzīvojusi Rumānija, kas reitingā pakāpusies no 20. uz 12. vietu. Ziemeļmaķedonija arī uzlabojusi savas pozīcijas, pārvietojoties no 26. vietas eiro izteiksmē uz 20. vietu pēc PP.
Serbija pakāpusies no 22. uz 17. vietu, bet Turcija — par trim pozīcijām.
Savukārt Čehija un Igaunija kļuvušas par lielākajām zaudētājām, katra noslīdot par astoņām vietām. Čehija nokritusi no 16. uz 24. vietu, bet Igaunija — no 18. uz 26. vietu.
Minimālā alga nav noteikta Itālijā, Austrijā un trijās Skandināvijas valstīs — Zviedrijā, Dānijā un Somijā.
Kur minimālā alga nav mainījusies?
ES valstīs laika posmā no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada janvārim minimālā alga palika nemainīga Beļģijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Luksemburgā un Slovēnijā.
Savukārt vislielākais pieaugums šajā periodā tika fiksēts Bulgārijā, Ungārijā, Lietuvā un Slovākijā, kur minimālā alga pieauga par vairāk nekā 11 %.
Laika posmā no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada janvārim minimālā alga nemainījās arī Spānijā, Slovēnijā un Igaunijā. Rumānijā minimālā alga nacionālajā valūtā saglabājās nemainīga, taču eiro izteiksmē abos periodos tā nedaudz samazinājās.
Atšķirību iemesli
Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) eksperti norāda, ka augstāka darba ražīguma līmenis ir pamats ilgtermiņā augstām algām un atalgojumam.
Ekonomikas ar aktīvāku rūpniecisko vai finanšu darbību parasti ir produktīvākas.
Arī augsto tehnoloģiju nozares parasti uzrāda augstāku produktivitāti. Vēl viens būtisks faktors ir spēcīgāka darbinieku sarunu pozīcija.
