Durt vai nedurt? Igaunijā izplatās biedējoša informācija par procedūru, kuru veic arī Latvijas dzemdību namos
foto: Pexels.com
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Durt vai nedurt? Igaunijā izplatās biedējoša informācija par procedūru, kuru veic arī Latvijas dzemdību namos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Soctīklos parādījusies biedējoša informācija vecākiem par K vitamīna injekcijām jaundzimušajiem Igaunijas dzemdību namos. Tiek apgalvots, ka injekcija var kaitēt bērna veselībai. Igaunijas ārsti un medicīnas iestādes tam kategoriski nepiekrīt.

Durt vai nedurt? Igaunijā izplatās biedējoša infor...

Visiem jaundzimušajiem Igaunijā veic K vitamīna injekciju, procedūra ir bezmaksas un brīvprātīga.

Tomēr soctīklos izplatītajos ierakstos tiek apgalvots, ka injicējamais preparāts satur 20 000 reizes vairāk vielas, nekā nepieciešams. It kā saskaņā ar jauniem pētījumiem šis preparāts varētu izraisīt bērniem leikēmiju.

Minētais pētījums patiesībā tika publicēts pirms 34 gadiem un jau sen atzīts par neuzticamu. Sociālo tīklu lietotāji ne vienmēr pārbauda informāciju, kuru pēc tam publicē savos profilus.

Līdz šim autoritatīvos medicīniskajos žurnālos ir publicēti jaunāki pētījumi, kas pierāda, ka viena intramuskulāra K vitamīna injekcija samazina asiņošanas risku un palīdz novērst smagas sekas un nāvi, vēsta "Postimees.ee".

Tallinas Centrālās slimnīcas klīnika reaģēja uz nepatiesas informācijas izplatīšanu, atgādinot, ka lēmumiem, kas attiecas uz bērna veselību, jābūt balstītiem uz pierādījumiem, nevis uz "zināšanām" no sociālajiem tīkliem.

"K vitamīns ir vitāli svarīgs asins recēšanai. K vitamīna deficīts var izraisīt asiņošanu kuņģa-zarnu traktā un asiņošanu smadzenēs, kas pat pilnīgi veselam bērnam var beigties ar smagu invaliditāti vai nāvi," paziņoja slimnīca.

Ārsti atgādina, ka, ja rodas jautājumi, vienmēr var konsultēties ar savu akušieri.

Kāpēc K vitamīna ievade ir svarīga?

Relatīvs K vitamīna deficīts ir visiem jaundzimušajiem, jo K vitamīna saturs mātes pienā (1-4 μg/l) nav pietiekams, lai segtu jaundzimušā vajadzības (2-2,5 μg/kg dienā). Baktēriju daudzums jaundzimušā kuņģa-zarnu traktā arī nav pietiekams, lai sintezētu nepieciešamo K vitamīna daudzumu.

Klīnisko gadījumu analīze parāda, ka pat pie optimālas dzemdību vadības K vitamīna deficīts var izraisīt dzīvībai bīstamas hemorāģiskas komplikācijas – patoloģiskas izmaiņas, kas saistītas ar asiņošanu – iekšēju vai ārēju, tostarp asiņošanu smadzenēs.

Kādu preparātu izmanto Igaunijā?

Igaunijā profilaksei tiek izmantots sintētiskais K vitamīna variants – fitomenadions devā 2 mg/0,2 ml. Vārds "sintētisks" nenozīmē, ka tas ir bīstams cilvēka veselībai.

Visas palīgvielas, kas ietilpst preparāta sastāvā – glikoholskābe, lecitīns, nātrija hidroksīds, sālsskābe un ūdens – veic svarīgas tehnoloģiskās funkcijas. Šīs vielas ir izvēlētas tā, lai tās būtu drošas pat visjutīgākajiem pacientiem, tostarp jaundzimušajiem.

Lietošanas daudzumi ir ļoti mazi un nerada kaitējumu bērna veselībai. Zāļu komponenti tiek stingri kontrolēti un atbilst starptautiskajiem drošības un efektivitātes standartiem.

Veselības departaments apstiprina, ka Igaunijā izmantotais fitomenadions ir vairākkārtīgi un sistemātiski pētīts, un nav konstatēti nozīmīgi blakus efekti vai riski, kas saistīti ar K vitamīna ievadīšanu.

Pēcdzemdību K vitamīna ievade tiek ieteikta visām lielākajām nozares organizācijām, tostarp Igaunijas perinatoloģijas biedrībai, Pasaules Veselības organizācijai un citām.

Kad atteikšanās no K vitamīna noved pie smagām sekām

Veselības departaments sniedz piemēru no medicīniskās prakses. Puisēns, kurš piedzimis laikā, ar veselīgiem vecākiem, saņēma 9/9 pēc Apgara skalas. Dzimšanas masa bija 3258 g, garums – 51 cm. Stāvoklis dzemdību namā tika novērtēts kā apmierinošs, un mājās viņu izrakstīja jau septiņu stundu vecumā.

Tomēr māte nepiekrita, lai bērnam nekavējoties veiktu vakcināciju pret tuberkulozi un B hepatītu, kā arī ievadītu K vitamīnu.

Pirmais bērna dzīves mēnesis noritēja normāli, novirzes netika novērotas. Viņš atradās zīdīšanā, un piektajā dzīves nedēļā viņa svars bija 4200 grami.

Kad bērnam bija viens mēnesis un piecas dienas, uz labā apakšdelma parādījās hematoma. Nākamajā dienā pievienojās asiņošana no deguna. Pusstundas laikā tajā pašā dienā bērnam sākās vemšana, viņš kļuva miegains.

Pēc divām dienām bērns tika hospitalizēts Tallinas Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, jo vemšana turpinājās un miegainība pastiprinājās. Periodiski bērns bija pārmērīgi uzbudināts, muskuļu tonuss paaugstinājās, tika novērota acu kustību traucējumi.

Mazajam pacientam tika atklāti vairāki dažādi smadzeņu asiņojumi, kas tika konstatēti smadzeņu izmeklēšanas laikā (CT un MRI). Tāpat tika novērotas asins recēšanas traucējumi.

Pamatojoties uz analīzēm un izmeklējumiem, ārsti noteica, ka bērnam bija smadzeņu asiņošana, ko izraisījis K vitamīna deficīts, tas ir, vēlīnā hemorāģiskā slimība jaundzimušajiem.

K vitamīna injekcijas jaundzimušajiem veic arī Latvijā

Rīgas Dzemdību nams skaidro: "K vitamīns ir svarīgs asinsreces faktors, taču jaundzimušajam tā daudzums ir nepietiekams, līdz ar to ir paaugstināts asiņošanas risks.

Lai šo risku mazinātu, pirmo stundu laikā pēc dzimšanas bērns saņems K vitamīna injekciju augšstilba muskulī. Ja K vitamīns ir ievadīts muskulī, atkārtotas devas turpmāk nav nepieciešamas."