Kad doties pensijā ir izdevīgi: Igaunijā mainīta pensiju sistēma
No 2026. gada 1. janvāra Igaunijā tiek atceltas priekšlaicīgās un atliktās vecuma pensijas – to vietā tiek ieviesta elastīgās pensijas sistēma. Tā ļauj izvēlēties, kad doties pensijā, vai apvienot pensijas saņemšanu ar darbu, kā arī kā rēķināties ar lielākiem ienākumiem.
Izprast šīs sistēmas nianses palīdzēja Sociālo lietu ministrijas eksperte Kjatlīna Muru, vēsta "Postimees.ee".
Elastīgā vecuma pensija ir jauns pensijas veids, kas stājās spēkā jau 2021. gadā un aizstāja priekšlaicīgo un atlikto vecuma pensiju. To var piešķirt piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, kā arī jebkurā laikā pēc tā. Formāli šī sistēma sniedz cilvēkam lielāku brīvību, taču praksē katrai izvēlei ir sava cena.
Kas un par cik
Lai dotos pensijā pirms noteiktā vecuma, ir nepieciešams lielāks darba stāžs, kas tiek ņemts vērā pensijas aprēķinā. Aizejot pensijā vienu gadu agrāk, nepieciešams vismaz 20 gadu stāžs, divus gadus agrāk – vismaz 25 gadi, trīs gadus agrāk – vismaz 30 gadi, četrus gadus agrāk – vismaz 35 gadi, bet piecus gadus agrāk – vismaz 40 gadu stāžs.
Priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā pensijas apmērs būs mazāks uz visu mūžu un pēc pensijas vecuma sasniegšanas vairs nepieaugs. 2026. gadā vidējais pensijas samazinājums būs 7,17 %, ja pensijā dodas gadu agrāk, 13,78 % – divus gadus agrāk, 19,88 % – trīs gadus agrāk, 25,50 % – četrus gadus agrāk un 30,67 % – piecus gadus agrāk.
Elastīgā pensija ir pieejama arī jebkurā laikā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja personai ir vismaz 15 gadu darba stāžs Igaunijā. Šajā gadījumā darbojas pretējs princips – jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo lielāki būs maksājumi. 2026. gadā vidējais pensijas pieaugums būs 7,93 %, ja pensijā dodas gadu vēlāk, 16,88 % – divus gadus vēlāk, 27,01 % – trīs gadus vēlāk, 38,5 % – četrus gadus vēlāk un 51,57 % – piecus gadus vēlāk.
Kā skaidro Sociālo lietu un apdrošināšanas departaments, visi samazinājuma un palielinājuma procenti ir balstīti uz prognozēm. Konkrētais pensijas apmērs ir atkarīgs no personas dzimšanas gada un mēneša, kā arī no pensijas piešķiršanas brīža.
Turklāt aprēķinus ietekmē Centrālās statistikas pārvaldes paredzamā mūža ilguma tabulas un Eiropas Centrālās bankas procentu likmes. Šie dati tiek atjaunoti katru gadu, savukārt piemērotais koeficients tiek fiksēts uz visu mūžu.
Vienlaikus iespēja saņemt atlikto pensiju saglabājas tikai tiem, kuri pensijas vecumu sasniedza līdz 2021. gadam.
Izvēles brīvība
Svarīgi atcerēties, ka pensija tiek piešķirta uz visu mūžu un katru gadu indeksēta. Ja cilvēks dodas pensijā agrāk, viņa izmaksas uz visiem laikiem paliek zemākas par iespējamo līmeni. Ja vēlāk — tās ir augstākas. Vienlaikus, atšķirībā no iepriekšējās priekšlaicīgās pensionēšanās sistēmas, elastīgā pensija ļauj vienlaikus strādāt un saņemt pensiju.
Kā skaidro Sociālo lietu ministrijas pensiju pratības virziena vadītāja Kjatlīna Muru, elastīgās pensiju sistēmas mērķis ir dot cilvēkiem lielāku brīvību izvēlēties pensionēšanās laiku un padarīt sistēmu ilgtspējīgāku apstākļos, kad pieaug paredzamais mūža ilgums un atšķiras vecāka gadagājuma cilvēku darbspējas.
"Elastīgā pensiju sistēma ļauj cilvēkam pašam izlemt, kad doties pensijā — agrāk vai vēlāk — ņemot vērā veselības stāvokli, darbspējas un finansiālās iespējas," norāda Muru.
Pēc viņas teiktā, sistēma veicina vēlākas pensionēšanās izvēli, taču neatņem cilvēkiem iespēju doties pensijā agrāk, ja viņi ir gatavi samierināties ar mazāku izmaksu apmēru. Šāda pieeja, viņa uzsver, ļauj izvairīties no straujiem un politiski motivētiem pensijas vecuma lēcieniem.
Kas iegūst, bet kas zaudē
Tomēr sistēmas elastība nedarbojas vienādi visiem. Kā norāda Muru, I līmeņa pensija ir atkarīga no sociālā nodokļa, taču aprēķinos ņemtais ienākums ir ierobežots ar tā dēvētajiem sociālā nodokļa griestiem. Tas nozīmē, ka ļoti augstu algu gadījumā viss ienākums vairs nepalielina nākotnes valsts pensiju proporcionāli.
Tieši tāpēc cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem īpaši nozīmīgi ir II un III pensiju līmeņi, kuriem šāda ierobežojuma nav un kuri ļauj pensijas vecumā saglabāt ienākumus, kas ir tuvāki iepriekšējam dzīves līmenim.
Attiecībā uz uzkrājošajām II un III līmeņa pensijām, atliekot pensionēšanos, izmaksas nepalielinās par fiksētu procentu. Galvenais faktors kļūst tas, cik ilgi uzkrātie līdzekļi paliek fondos un turpina pieaugt. Jo ilgāks ir ieguldījumu periods un augstāka fonda ienesīguma pakāpe, jo lielāka var būt uzkrātās pensijas summa, lai gan ienesīgums nav garantēts un ir atkarīgs no situācijas finanšu tirgos.
Kā uzsver Muru, ministrijas pensiju konsultanti palīdz cilvēkiem labāk izprast visu trīs pensiju līmeņu darbību un atrast risinājumus, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām.
Brīvprātīga pensionēšanās atlikšana
Kā norāda ministrijas pārstāve, statistika liecina, ka tendence doties pensijā vēlāk jau ir izveidojusies. Arvien vairāk cilvēku turpina strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, un daļa apzināti atliek pensionēšanos.
To veicina gan labāks veselības stāvoklis vecumdienās, gan finansiāla motivācija, jo pensionēšanās atlikšana nozīmē pastāvīgu pensijas apmēra pieaugumu.
Vienlaikus Muru vēlreiz precizē, ka šie procenti tiek piemēroti tikai valsts pensijai I līmenī un ir balstīti uz īpašu atlikšanas koeficientu: "Tas ir pastāvīgs palielinājums, kas darbojas visā pensijas saņemšanas laikā."
Ikgadējā pensiju indeksācija saglabājas un sāk piemēroties jau pēc pensijas piešķiršanas. Elastīgās pensijas koeficients tiek fiksēts pensionēšanās brīdī, bet turpmāk pensija katru gadu tiek indeksēta.
Tādējādi nākotnes pensijas apmēru ietekmē gan izvēlētais pensionēšanās brīdis, gan arī turpmākā ikgadējā indeksācija. "Izmaiņu mērķis ir sadalīt pensijas taisnīgāk atkarībā no pensionēšanās laika," komentē Kjatlīna Muru.
