EP nosoda Irānas režīma represijas pret protestētājiem
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ pieņemtajā rezolūcijā nosodījis Irānas brutālās represijas pret protestētājiem un paudis sašutumu par masu slepkavībām, ko Irānas režīms īsteno pret iedzīvotājiem, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
EP pieprasa, lai Irānas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem izbeigtu vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, apturētu nāvessoda izpildes un izbeigtu iedzīvotāju slepkavības un represijas. Deputāti pauž pilnīgu solidaritāti ar Irānas tautu un tās leģitīmo protesta kustību, nosodot drošības spēku plaši izplatīto, apzināto un nesamērīgo spēka lietošanu.
Rezolūcijā norādīts, ka tūkstošiem protestētāju nogalināšana iezīmē "šausminošu pāreju" Irānas apspiešanas politikā no atturēšanas uz stratēģisku likvidēšanu. Deputāti pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus apcietinātos protestētājus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus.
EP aicina Eiropas Savienības (ES) Padomi pilnībā iekļaut Islāma revolucionāro gvardu korpusu, tostarp "Basij" un "Quds" spēkus, teroristu organizāciju sarakstā, kā arī paplašināt un stingri īstenot ES ierobežojošos pasākumus, tostarp aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumus. Deputāti atzinīgi vērtē nesenās ASV sankcijas un aicina ES vērsties pret visām amatpersonām un vienībām, kas ir atbildīgas par represijām.
Rezolūcijā nosodīti režīma centieni cenzēt protestus, slēdzot pieeju internetam, un ES un tās dalībvalstis aicinātas palielināt tehnisko un finansiālo atbalstu, lai Irānas pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem nodrošinātu drošu digitālo piekļuvi un cenzūras apiešanas rīkus.
EP uzsver Irānas režīma gadu desmitiem īstenoto sistemātisko represiju modeli un atkārtoti aicina Irānu piešķirt tūlītēju un netraucētu piekļuvi ANO pilnvarotai faktu vākšanas misijai, lai pārbaudītu ziņas par slepkavībām, spīdzināšanu, izvarošanu un piespiedu pazušanu.
Deputāti aicina pastiprināt diplomātisko iesaisti un palielināt ES klātbūtni, lai apdraudētajām personām nodrošinātu aizsardzību, humāno palīdzību un atbalstu. Rezolūcijā uzsvērts, ka Irāna joprojām ir lielākais drauds plašāka reģiona drošībai un stabilitātei un būtiskākais šķērslis mieram.
EP norāda, ka jebkāda attiecību normalizēšana ar Irānu iespējama tikai pēc politieslodzīto beznosacījumu atbrīvošanas un patiesa progresa demokrātijas un tiesiskuma jomā. Deputāti atzinīgi vērtē EP priekšsēdētājas Robertas Metsolas lēmumu aizliegt Irānas režīma pārstāvjiem apmeklēt EP telpas un mudina dalībvalstis sekot šim piemēram.
Rezolūcija pieņemta ar 562 balsīm "par", deviņām "pret" un 57 deputātiem atturoties.
Jau rakstīts, ka Irānas oficiālie mediji trešdien ziņoja, ka valstī kopš decembra notiekošo protestu laikā ir nogalināti 3117 cilvēki.
Valsts televīzija atsaucās uz Irānas veterānu un mocekļu fonda paziņojumu, kurā teikts, ka 2427 no nogalinātajiem ir uzskatāmi par "mocekļiem" saskaņā ar islāmu, un nosauca viņus par "nevainīgiem" upuriem. Šo "mocekļu" skaitā ir ietverti drošības spēku locekļi.
Paziņojumā arī teikts, ka "daudzi no mocekļiem bija nejauši klātesošie", kas nošauti protestu laikā. Tajā arī apgalvots, ka "daži bija protestētāji, kurus nošāva organizēti teroristu elementi pūlī".
Irānas klerikālās varas iestādes ir nosodījušas protestu vilni, nosaucot to par "teroristisku" incidentu, kuru raksturojot ASV uzkurināti vardarbīgi "nemieri".
Cilvēktiesību organizācijas tomēr paziņojušas, ka tūkstošiem protestētāju, kuri prasīja pārmaiņas, ir nogalināti, kad uz viņiem atklāja uguni drošības spēki.
Norvēģijā bāzētā nevalstiskā organizācija "Iran Human Rights" (IHR) ir pārbaudījusi 3428 protestētāju nāves gadījumus, kurus nogalinājuši drošības spēki. IHR tomēr brīdināja, ka tā var būt tikai mazākā daļa no visiem nāves gadījumiem, jo pēc dažām aplēsēm "var būt nogalināti no 5000 līdz 20 000 protestētāju".
ASV bāzētā Cilvēktiesību aktīvistu ziņu aģentūra (HRANA) otrdien paziņoja, ka kopš protestu sākuma decembrī apstiprināti 4519 nāves gadījumi, bet vēl vairāk nekā 9000 tiek pārbaudīti. Starp nogalinātajiem ir 4251 demonstrants un 197 drošības spēku pārstāvji.
Visas organizācijas, kas veic upuru skaita monitoringu, ir atzinušas, ka precīza skaita noskaidrošanu nopietni apgrūtina interneta sakaru pārtraukums, kas ilgst vairāk nekā 300 stundas.
