Igaunijas pensiju sistēmai draud krīze, brīdina ekonomists
Igaunijā strauji krītošā dzimstība nākotnē radīs nopietnas ekonomiskas problēmas, tostarp apdraudēs pensiju sistēmas ilgtspēju un veselības aprūpes finansēšanu, brīdina bankas “Luminor” galvenais ekonomists Lenno Ūskila.
Pēc viņa teiktā, diskusijas par ekonomikas cikliem ir svarīgas, taču tās nobāl salīdzinājumā ar dzimstības rādītājiem, kas jau tagad iezīmē nopietnus izaicinājumus nākotnei.
Dzimst arvien mazāk bērnu
Šā gada novembrī Igaunijā piedzimuši tikai 721 bērns, bet pirmajos 11 mēnešos – kopumā 8442 bērni. Šie skaitļi liecina par ilgstošu dzimstības kritumu, kura sekas pilnā mērā būs jūtamas pēc vairākiem gadu desmitiem.
Pensiju sistēma uz sabrukuma sliekšņa?
Ūskila norāda, ka galvenā problēma ir strādājošo un pensionāru attiecība. Igaunijas pensiju sistēma balstās uz principu, ka strādājošie ar saviem nodokļiem finansē pašreizējo pensionāru pensijas.
“Ja strādājošo kļūst mazāk, vienkārši nebūs, kas maksā pensijas. Ja piedzimst par trešdaļu mazāk bērnu, tad nākotnē būs par trešdaļu mazāk strādājošo, un pensijas faktiski būs par trešdaļu mazākas,” skaidro ekonomists.
Uzkrājumi problēmu neatrisinās
Ekonomists uzsver, ka aicinājumi tikai krāt naudu vecumdienām nav risinājums. Gluži pretēji – tas var vēl vairāk samazināt dzimstību.
“Ja cilvēkiem saka, ka viņiem jākoncentrējas uz uzkrājumiem vecumdienām, viņi sāk krāt, nevis radīt bērnus,” norāda Ūskila.
Viņš piebilst, ka no globāla skatpunkta uzkrājumi zaudē vērtību, ja sabiedrībā trūkst jauno cilvēku: “Ja nebūs jaunu cilvēku, arī visi uzkrājumi neko daudz nebūs vērti. Dzīvokļi arī ne. Ja katram igaunim būtu otrs dzīvoklis vecumdienām, bet cilvēki dzīvotu pāros, trīs no četriem dzīvokļiem stāvētu tukši.”
Cietīs arī veselības aprūpe
Zema dzimstība apdraud arī veselības aprūpes sistēmu, jo Igaunijā tās finansējums galvenokārt balstās uz algām, nevis uz kopējiem ienākumiem vai kapitālu.
“Uzņēmējdarbības ienākumi netiek ieskaitīti veselības aprūpes finansēšanā. Mēs paši esam sašaurinājuši sistēmu un padarījuši tās uzturēšanu sarežģītāku,” uzsver ekonomists.
Īpaši problemātiska, pēc Ūskila domām, ir ilgtermiņa aprūpe, kas līdz šim ir atstāta novārtā. Viņš norāda, ka arī otrajam un trešajam pensiju līmenim dzīves noslēgumā bieži vairs nav nozīmes, jo uzkrājumi jau ir iztērēti, bet vajadzības – vislielākās.
Bērni ir dārgi, bet prasības – augstas
Ūskila norāda, ka bērnu audzināšanu apgrūtina arī augstās sabiedrības un vecāku prasības.
“Nav svarīgi, cik bērnu tev ir, bet cik veiksmīgi viņi ir dzīvē. Ja prasības vecākiem ir ļoti augstas, tad arī izaicinājums kļūst daudz lielāks. Ja mēs šādas prasības izvirzām, būtu jānodrošina arī atbilstoši resursi,” viņš uzsver.
Viņš kritizē arī bērnu aprūpes sistēmu – bērniem vecumā no pusotra līdz trim gadiem ir grūti atrast aprūpi, bērnudārzu grupas ir pārpildītas, kas veicina slimību izplatību, bet pilsētvidē trūkst bērniem draudzīgas infrastruktūras.
Bailes no nākotnes
Ekonomists uzskata, ka Igaunijā cilvēkiem trūkst pārliecības par sevi.
“Cilvēki ļoti baidās no nākotnes un domā, ka viss notiks neatkarīgi no viņu rīcības. Ja cilvēks sāk domāt – es pats izvēlos, es pats rīkojos –, tas jau mazina spriedzi,” sacīja Ūskila.
