Francija, Lielbritānija un Ukraina vienojas par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzbrukumu pārtraukšanas

Makrons sacīja, ka līderi vienojušies par pamiera uzraudzības mehānismiem ASV vadībā.

Kā pavēstīja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Ukrainas sabiedrotie ir lielā mērā pabeiguši darbu pie drošības garantijām Ukrainai pēc Krievijas izvērstā kara beigām, piebilstot, ka teritoriālie jautājumi ir visproblemātiskākā joma, kas vēl jārisina.

"Mēs domājam, ka esam lielā mērā pabeiguši drošības protokolus, kas ir svarīgi, lai Ukrainas iedzīvotāji zinātu, ka tad, kad tas beigsies, tas beigsies uz visiem laikiem," viņš sacīja, piebilstot, ka teritorijas būs "vissvarīgākais jautājums" un "cerams, ka attiecībā uz to mēs spēsim panākt zināmus kompromisus".

Labas gribas koalīcijas valstu līderu kopīgajā paziņojumā teikts, ka sabiedrotie arī vienojās turpināt ilgtermiņa militāro palīdzību un bruņojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas "paliks pirmā aizsardzības un atturēšanas līnija" pēc jebkādas miera vienošanās parakstīšanas.

Ārvalstis nodrošinās miera nodrošināšanas pasākumus uz sauszemes, jūrā un gaisā, kas tiks īstenoti pēc tam, kad "būs notikusi ticama karadarbības pārtraukšana".

Sabiedrotajiem vēl ir jāpabeidz "saistošas saistības", kurās izklāstīts, ko tie darīs, lai atbalstītu Ukrainu un atjaunotu mieru Krievijas turpmāka uzbrukuma gadījumā.

Samitā pieņemta Parīzes deklarācija, kuru veido pieci punkti.

ASV uzņemas vadīt potenciālā pamiera režīma uzraudzības organizēšanu. Tiks izveidota arī īpaša komisija, lai reaģētu uz jebkādiem pārkāpumiem un noteiktu vainīgos.

Koalīcijas locekļi nolēma turpināt atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus, kuriem jābūt "pirmajai līnijai", lai novērstu jaunu Krievijas agresiju. Tam būtu jāietver Ukrainas bruņoto spēku finansēšana, ieroču piegāde un palīdzība nocietinājumu būvniecībā.

Deklarācija paredz nosūtīt uz Ukrainu daudznacionālus spēkus, kuru sastāvā būs Labas gribas koalīcijas dalībnieki. Viņiem jāpalīdz atjaunot Ukrainas armiju un jāpalīdz atturēt. "Ir veikta koordinēta militārā plānošana, lai sagatavotos atturēšanas pasākumiem gaisā, jūrā un uz sauszemes, kā arī Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanai," teikts dokumentā. Šie spēki tiks izvietoti tikai pēc karadarbības beigām Ukrainā, un tiem var palīdzēt ASV.

Tāpat paredzēta juridiski saistoša apņemšanās atbalstīt Ukrainu Krievijas uzbrukuma gadījumā nākotnē, lai atjaunotu mieru. Punktā teikts, ka deklarācijas parakstītāji šādas saistības galīgi noformulēs nākotnē, un tās "var ietvert militāro spēju, izlūkošanas, loģistikas atbalsta, diplomātisko iniciatīvu, papildu sankciju ieviešanas izmantošanu".

Piektais punkts ietver apņemšanos attīstīt ilgtermiņa sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu. Tā ietvertu militāro apmācību, kopīgu ieroču ražošanu un sadarbību izlūkošanas jomā.

Lielbritānija un Francija izveidos militārās bāzes Ukrainā, ja tiks panākta miera vienošanās ar Krieviju, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.

"Ir svarīgi, ka mēs sākam gadu šādā veidā - Eiropas un Amerikas sabiedrotie, plecu pie pleca ar Ukrainas prezidentu Zelenski, iestājoties par mieru. Un mēs esam tuvāk šim mērķim nekā jebkad agrāk. Bet, protams, lielākie izaicinājumi vēl ir priekšā," viņš piebilda.

Vācijas bruņotie spēki varētu pievienoties topošajiem daudznacionālajiem spēkiem, taču bāzēsies teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu, paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

"Vācija turpinās sniegt politisku, finansiālu un militāru ieguldījumu. Tas varētu, piemēram, ietvert spēku izvietošanu Ukrainai kaimiņos esošajā NATO teritorijā pēc pamiera noslēgšanas," viņš sacīja. Tiklīdz tiks panākta vienošanās par novērošanas spēkiem, valdība un parlaments "lems par Vācijas ieguldījuma veidu un apjomu", viņš sacīja, piebilstot, ka pagaidām Berlīne "neko neizslēdz".

Mercs arī sacīja, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā būs jāpieņem kompromisi, lai panāktu taisnīgu miera līgumu.

"Mums noteikti būs jāpieņem kompromisi", lai izbeigtu gandrīz četrus gadus ilgušo karu, viņš pavēstīja, piebilstot, ka "mēs nesasniegsim diplomātiskus risinājumus kā no mācību grāmatas".

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pēc sanāksmes pavēstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir gatava atbalstīt miera līgumu Ukrainā ar civilajām un militārajām misijām uz vietas. "Mēs palīdzēsim, izmantojot ES civilās un militārās misijas uz vietas. Ukrainai ir jābūt visspēcīgākajā iespējamajā pozīcijā - pirms pamiera, tā laikā un pēc tā," viņš teica.

Arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sacīja, ka ir gatavs "nostiprināt mieru Ukrainā ar militāru klātbūtni".

Itālija un Polija, gluži pretēji, norādīja, ka to karaspēka klātbūtne Ukrainā kā daļa no drošības garantijām nav sagaidāma.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka Ukrainas sabiedroto sanāksmē Parīzē tika demonstrēta spēcīga vienotība.

Prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja sabiedroto piedāvātās drošības garantijas Ukrainai, kas stātos spēkā pēc iespējamā pamiera.

"Ir svarīgi, ka šodien koalīcijai ir būtiski dokumenti. Tie nav tikai vārdi. Ir konkrēts saturs: visu koalīcijas valstu kopīga deklarācija un trīspusēja Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas deklarācija," sacīja Zelenskis.