Bailes un apjukums Nigērijas ciematā pēc ASV trieciena; vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka šajā apgabalā ISIS nav manīti
Dienu pēc tam, kad daļa no ASV raidītās raķetes trāpīja viņu ciematam, nogāžoties tikai dažu metru attālumā no vienīgās medicīnas iestādes, Džabo iedzīvotāji Nigērijas ziemeļrietumos ir šokā un apjukumā.
Suleimans Kagara, šīs klusās un pārsvarā musulmaņu lauksaimniecības kopienas iedzīvotājs Sokoto štata Tambuvalas rajonā, CNN pastāstīja, ka ceturtdien ap pulksten 22:00 dzirdējis skaļu sprādzienu un redzējis liesmas, kad virs galvas lidoja šāviņš.
Drīz pēc tam tas nokrita, eksplodējot, atsitoties pret zemi, un ciema iedzīvotāji bailēs bēga.
"Mēs pagājušajā naktī nevarējām gulēt," sacīja Kagara. "Mēs nekad iepriekš neko tādu neesam redzējuši."
Kagara tobrīd to neapzinājās, bet tas, ko viņš redzēja, bija daļa no ASV trieciena, ko prezidents Donalds Tramps vēlāk nosauca par "Ziemassvētku dāvanu" teroristiem.
Neilgi pēc trieciena Džabo Tramps paziņoja, ka ASV ir veikušas "spēcīgu un nāvējošu triecienu" pret ISIS kaujiniekiem reģionā, kurus viņš apsūdzēja "galvenokārt nevainīgu kristiešu mērķtiecīgā nogalināšanā un nežēlīgā nogalināšanā tādā līmenī, kāds nav redzēts daudzus gadus un pat gadsimtiem ilgi!".
Saskaņā ar ASV Āfrikas pavēlniecības sniegto informāciju, operācija neitralizēja vairākus ISIS kaujiniekus.
Taču Trampa skaidrojums ir licis Kagaram un viņa ciema līdzcilvēkiem izbrīnā ieplest acis.
Kamēr daļa Sokoto saskaras ar bandītisma, cilvēku nolaupīšanas un uzbrukumu problēmām, ko veic bruņotas grupas, tostarp "Lakurawa", ko Nigērija klasificē kā teroristu organizāciju aizdomu dēļ par saistību ar Islāma valsti, ciema iedzīvotāji apgalvo, ka Džabo nav pazīstama ar teroristu aktivitātēm un ka vietējie kristieši mierīgi sadzīvo ar musulmaņu vairākumu.
“Džabo mēs uzskatām kristiešus par saviem brāļiem. Mums nav reliģisku konfliktu, tāpēc mēs to negaidījām,” viņš teica.
Bašars Isahs Džabo, likumdevējs, kas pārstāv Tambuvalu štata parlamentā, CNN raksturoja ciematu kā "miermīlīgu kopienu", kurai "nav zināmas vēstures par ISIS, "Lakuravas" vai jebkuru citu teroristu grupu darbību šajā apgabalā".
Viņš teica, ka šāviņš trāpījis laukā "aptuveni 500 metru" attālumā no primārās veselības aprūpes centra Džabo, un, lai gan cietušo nav, incidents "kopienā izraisījis bailes un paniku".
Nigērijas Informācijas ministrija vēlāk paziņoja, ka valdība sadarbībā ar ASV ir "veiksmīgi veikusi precīzas trieciena operācijas", kuru mērķis ir ISIS slēptuves Tangazas rajona mežos Sokoto.
Tomēr tā arī atzīmēja, ka "operācijas laikā Džabo un citā apgabalā Kvaras štata ziemeļu centrālajā daļā nokrita izlietotās munīcijas atlūzas, lai gan uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru nav bijis.
Operācija Nigērijā seko atkārtotiem Trampa apgalvojumiem par ievērojamiem draudiem kristiešiem valstī, un prezidents pagājušajā mēnesī pavēlēja Pentagonam sagatavoties iespējamām militārām darbībām.
Nigērijas ārlietu ministrs Jusufs Tugars piektdien CNN pastāstīja, ka pirms trieciena viņš ir runājis ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un ka Nigērijas prezidents Bola Tinubu ir devis "zaļo gaismu".
Tomēr Tugars arī sacīja, ka šī operācija nav reliģisks jautājums, bet gan mērķis ir nodrošināt nevainīgu civiliedzīvotāju drošību visā reģionā.
Analītiķi norāda, ka reliģija ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas izraisa pastāvīgās drošības problēmas, ar kurām Nigērija saskaras jau daudzus gadus. Konflikti rodas arī kopienu un etniskās sāncensības dēļ, kā arī spriedzes starp lauksaimniekiem un lopkopjiem par ierobežotajiem zemes un ūdens resursiem.
Starptautiskās krīzes grupas vecākais padomnieks Nnamdi Obasi sacīja, ka, lai gan ASV gaisa triecieni varētu vājināt dažas bruņotas grupas un iezīmēt ievērojamu eskalāciju ofensīvā, ar kuru Nigērijas pārslogotie armijas spēki ir cīnījušies gadiem ilgi, "maz ticams, ka tie apturēs daudzšķautņaino vardarbību dažādās valsts daļās, ko lielā mērā izraisa pārvaldības neveiksmes".
Oktobrī un novembrī Tramps negaidīti kritizēja Rietumāfrikas valsti, sakot, ka kristieši tur saskaras ar "eksistenciāliem draudiem", kas Nigērijas neskaitāmo bruņoto konfliktu laikā pielīdzināmi genocīdam.
Šo diplomātisko ofensīvu daži atzinīgi novērtēja, bet citi to interpretēja kā reliģiskās spriedzes kurināšanu Āfrikas visapdzīvotākajā valstī, kurā pagātnē ir notikuši sektantiskas vardarbības uzliesmojumi.
Nigērijas valdība un neatkarīgie analītiķi noraida, ka valstī notiekošā vardarbība ir uzskatāma par reliģisku vajāšanu - naratīvu, ko jau sen izmanto kristīgie labējie ASV un Eiropā.
Taču Tramps, izceļot to, ko viņa administrācija sauc par globālu kristiešu vajāšanu, pagājušajā mēnesī uzsvēra, ka Vašingtona ir gatava veikt militāras darbības Nigērijā, lai cīnītos pret šādām slepkavībām.
Šogad ASV atkal iekļāva Nigēriju to valstu sarakstā, kuras rada "īpašas bažas" reliģiskās brīvības ziņā, un ierobežoja vīzu izsniegšanu Nigērijas pilsoņiem.
Tramps pagājušajā mēnesī arī draudēja pārtraukt visu palīdzību Abudžai, ja tā "turpinās pieļaut kristiešu nogalināšanu".
Nigērijā ir aptuveni 220 miljonu iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse ir kristieši, bet otra puse ir musulmaņi. Musulmaņi pārsvarā apdzīvo valsts ziemeļus un kristieši - dienvidus.
Jau vairāk nekā 15 gadus valsts ziemeļaustrumus ir pārņēmusi džihādistu grupējuma "Boko Haram" vardarbība, kurā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un divi miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas.
Vienlaikus plašos rajonos valsts ziemeļrietumu, ziemeļu un centrālajās daļās darbojas noziedzīgas bandas, kas uzbrūk ciematiem, nogalinot un nolaupot iedzīvotājus.
Trešdien sprādziens nogranda mošejā Maiduguri valsts ziemeļaustrumos, nogalinot vismaz septiņus dievlūdzējus. Neviens bruņots grupējums pagaidām atbildību nav uzņēmies.
