Asa miera plāna noraidīšana: kā Putins mēģina sabotēt Zelenska vizīti ASV

Intervijā ar Skabejevu Rjabkovs pilnībā noraidīja visas vienošanās starp Ukrainu un ASV, nespējot panākt kompromisu nevienā punktā. Pazīstamais politiskais komentētājs "Bitj Ili" par to raksta savā blogā. 

• "Jārisina krīzes pamatcēloņi." 
• "SVO mērķi tiks sasniegti." 
• "Mēs nevaram iet tālāk par Ankoridžu." 
• "Kodolvalsti nav iespējams sakaut." 

Tā nav tikai atteikšanās. Tā ir klaja atteikšanās. Pilnīgi vecs stāsts. 

Vitkofs atkal pārprata "signālus no Kremļa". Tieši tas, kas bija jāpierāda. 

Un mediji atkal izplatīja šīs no konteksta izrautās muļķības par to, ka "Ukrainas kara risinājums ir patiesi tuvāks", ignorējot visu, kas tika teikts pēc tam. 

Kāpēc Rjabkovs tagad atteicās? Tāpēc, ka aizparīt ir Zelenska un Trampa tikšanās Mar-a-Lago, kur tiks saskaņotas pēdējās detaļas. 

Tādā veidā Kremlis iznīcina sanāksmes mērķi un labākajā gadījumā cenšas to izjaukt, vismaz padarīt neefektīvu: ko gan apspriest sanāksmē, ja Krievija šo tēmu ir iepriekš noraidījusi? 

16. oktobrī Putina un Trampa saruna par samitu Budapeštā jau iznīcināja Zelenska gaidāmās vizītes Baltajā namā tēmu, kur bija jāapspriež "Tomahawk" raķešu piegāde. Viņi mēģina atkārtot šo triku. 

Citāti:

Termiņu noteikšana noregulējumam ir bezjēdzīga, jo vispirms ir jārisina krīzes pamatcēloņi. 

"SVO" (Krievijas tā dēvētā speciālā militārā operācija - red.) turpinās, līdz mērķi tiek sasniegti. Taču "SVO" mērķus var sasniegt arī ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem. Ja tas neizdodas, "SVO" turpināsies. 

Bez pienācīga risinājuma problēmām, kas ir krīzes pamatcēlonis, nebūs iespējams panākt galīgo vienošanos. Termiņu neesamība — deviņas dienas, 90 dienas (atsauce uz Vitakera frāzi par 90 dienām noregulējumam — red.) — veicina reālu darbu.

Ukrainas 20 punktu plāns radikāli atšķiras, ja to vispār var nosaukt par plānu, no 27 punktiem, pie kuriem mēs kopā ar Amerikas pusi strādājam kopš decembra sākuma.

Politiskā griba palikt Ankoridžā noteiktajā ietvarā ir obligāta. Mēs nevaram pārkāpt šos ietvarus, pretējā gadījumā (...) vienkārši nebūs nekādas vienošanās. 

("Ankoridžas gars" ir tas pats, kas "krīzes pamatcēloņi", vēl viens eifēmisms. Tas ir, "mēs nevaram pārkāpt ietvaru, kas nebūs Ukrainas kapitulācija". Jebkas, kas pārsniedz šo ietvaru, Kremlim ir radikāli nepieņemams.)

ASV atsakās apspriest tiešās gaisa satiksmes atjaunošanu ar Krieviju, kamēr netiks panākts Ukrainas strīda risinājums.

Viņi tam nepiekrīt, un līdz šim šajā jomā nav panākts nekāds progress... Viņi saka: "Vispirms vienosimies par Ukrainu un tad atgriezīsimies pie šī jautājuma."

Vašingtona izvairās no atbildes par Krievijas diplomātisko īpašumu štatos. 

(Kādi vēl pierādījumi jums ir nepieciešami, ka nav vienošanos? Rjabkovs to saka tieši.) 

Eiropiešu loma var izraisīt tikai noraidījumu un negatīvus vērtējumus no mūsu puses. 

[Orbāns teica, ka, ja Eiropa neapstāsies, 2026. gadā būs karš starp Krieviju un NATO]. Es negribētu ļauties spekulācijām un sliktāko scenāriju teorētiskai konstruēšanai... Tie, kas varbūt paļaujas uz Krievijas sakaušanu atklātā militārā konfliktā ar Rietumvalstu grupas piedalīšanos, dziļi maldās. Viņi aizmirst vai apzināti izliekas, ka mēs runājam par mēģinājumu sakaut kodolvalsti, kas pēc definīcijas nav iespējams. 

[Kodolieroču] sadursmes [starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm] risks nav pilnībā novērsts, un daudz kas ir atkarīgs no tā, kā Trampa administrācija rīkosies nākotnē. 

[Ukrainas] sabrukuma scenārijs nav pilnībā spekulatīvs. Bet cik reālistisks tas ir, ir atklāts jautājums. (Tas ir, nav reālistisks.)