Bosnijas vēlēšanu komisija daļēji anulē Serbu Republikas prezidenta vēlēšanu rezultātus

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs norādījis, ka tas var ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Kā ziņots, 23. novembrī notikušajās Bosnijas Serbu Republikas prezidenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā prezidenta Milorada Dodika līdzgaitnieks, valdošās Neatkarīgo sociāldemokrātu alianses (SNSD) kandidāts Siniša Karans, kas ieguva 50,4% balsu.

Savukārt par opozīcijā esošās Serbu demokrātiskās partijas (SDS) kandidātu Branko Blanušu nobalsoja 48,2% vēlētāju.

Kopumā vēlēšanās piedalījās aptuveni 450 000 vēlētāju. Abus vadošos kandidātus šķīra nepilni 10 000 balsu, un opozīcija apsūdzēja valdošo koalīciju rezultātu viltošanā.

Pirmstermiņa vēlēšanas bija jārīko, jo separātisku aktivitāšu dēļ Dodiks ar tiesas spriedumu tika atcelts no amata.

Dodiks, kas joprojām ir SNSD līderis, noraidījis apsūdzības krāpšanā, taču Centrālās vēlēšanu komisijas (CIK) ziņotājs Mišo Kristovičs trešdien paziņoja, ka vēlēšanu gaitā konstatēts liels skaits pārkāpumu.

Vairākos vēlēšanu iecirkņos bija nepieciešams anulēt balsu skaitīšanas rezultātus, lai "pasargātu vēlēšanu procesa integritāti", norādīja Kristovičs.

CIK priekšsēdētājs Jovans Kabala piebilda, ka rezultātus bija nepieciešams anulēt, jo pārkāpumi varēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

CIK lēmums nav galīgs, jo partijām ir divas dienas laika, lai to apstrīdētu tiesā. Taču gadījumā, ja tiesa lēmumu atstās spēkā, CIK būs jāizsludina jaunas vēlēšanas tajos iecirkņos, kur rezultāti tikuši anulēti.

Dodiks augustā tika atcelts no amata par nepakļaušanos starptautiskās sabiedrības augstākajam pārstāvim Kristiānam Šmitam, kas pārrauga Deitonas miera līguma ievērošanu.

Par nepakļaušanos Šmitam Sarajevas tiesa februārī piesprieda Dodikam gadu ilgu cietumsodu un noteica sešus gadus ilgu aizliegumu ieņemt publiskus amatus.

Kopš Bosnijas kara beigām 1995. gadā Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Pēc mēnešiem ilgas tiesas sprieduma ignorēšanas Dodiks oktobrī negaidīti akceptēja savu atcelšanu no amata, un dažas dienas vēlāk ASV atcēla pret viņu un tā līdzgaitniekiem vērstās sankcijas.

Cita starpā sankcijas tika atceltas arī pret Karanu, kas tām tika pakļauts vēl 2017. gadā.

Neskatoties uz to, Karans atklāti solīja Dodika kursa turpināšanu.

Savukārt Blanuša apgalvoja, ka Dodika politika apdraud Serbu Republikas nākotni, un apsūdzēja līdzšinējo prezidentu korupcijā.

Tajā pašā laikā vēsturnieks Slobodans Soja pirms vēlēšanām pauda uzskatu, ka starp abiem vadošajiem kandidātiem nav lielu ideoloģisku atšķirību un ka abi ir "nepopulāri, savtīgi un bezatbildīgi".

Soja arī norāda, ka, neskatoties uz lēmumu atkāpties un pakļaušanos Vašingtonas spiedienam, Dodiks joprojām saglabā savu politisko ietekmi.

"Viņa vara saglabājusies neskarta un ar laiku tikai pieaugs," kamēr viņš turpinās vadīt SNSD, uzsvēra vēsturnieks.

Arī vēlētāji izrādīja maz ieinteresētības politiskajās debatēs un pauda vilšanos politiskajos līderos.

Vēlēšanās bija tiesības piedalīties aptuveni 1,2 miljoniem balsstiesīgo, taču pie balsošanas urnām devās tikai nepilni 36% vēlētāju.