Eiropadomes priekšsēdētājs: Krievijas draudi neaprobežojas tikai ar Eiropu - tās ietekme sasniedz Kluso okeānu

Latvijas premjere preses konferencē izteica pateicību par Koštu apmeklējumu Latvijā un citās valstīs pirms gaidāmās Eiropadomes sezonas, norādot, ka viņa vadībā valstis spējušas daudz stratēģiskām sagatavoties tiem jautājumiem, kuriem jārod politiskie lēmumi.

Siliņa pauda gandarījumu, ka arī Eiropadomes darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar Eiropas, tātad - arī Latvijas, ārējo robežu. Arī Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, par ko diskusijas vēl tikai priekšā, tiks diskutēts par atbalstu reģioniem, kas ir svarīgi arī Latvijai, atzīmēja Siliņa.

Tāpat premjere izcēla, ka drošības jautājums ir nesaraujami saistīts arī ar konkurētspēju. Latvijā, tostarp ar Eiropas atbalstu, attīstās uzņēmumi, kas palīdz stiprināt Latvijas un Eiropas valstu drošību, piebilda politiķe.

Savukārt Koštu izcēla, ka Baltijas valstu un Polijas robežas ir visas Eiropas robežas, tādēļ šo valstu drošība ir arī visas Eiropas drošība un ir jāturpina darbs, lai šo kopējo drošību garantētu.

Koštu, komentējot paziņojumu, ka ASV gatavojas samazināt atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju, uzsvēra, ka Eiropa pēdējos trīs gadus, kopš Krievijas pilna mēroga Ukrainā, darījusi daudz, lai uzbūvētu paši savu aizsardzību. Runa neesot par aizsardzības būvēšanu pret ASV, bet aizsardzības izdevumu izlīdzināšanu.

Viņš arī norādīja, ka visi saprot, ka Krievija nav drauds tikai Eiropai - tā atrodas arī Āzijā. "Tiem, kas satraucas par drošību Klusajā okeānā, būtu jāsatraucas arī par Krieviju. ASV to nekad nevajadzētu aizmirst," teica Koštu.

Savukārt Siliņa piebilda, ka Latvija nav saņēmusi nekādu oficiālu paziņojumu par to, ka ASV gatavojas samazināt atbalstu. Viņa uzsvēra, ka šis jautājums tiek pārrunāts diplomātu un ārlietu ministru līmenī. Vienlaikus Siliņa norādīja, ka ASV atbalsts ir "tikai sēklas nauda", un Eiropa pati daudz iegulda aizsardzības stiprināšanā.

Viņa pauda, ka tas parāda, ka Eiropai ir stingrs mugurkauls un tā spēj pieņemt lēmumus, par kuriem pirms trim gadiem neviens neticētu, ka tā varētu pieņemt.

Kā vēstīts, ASV samazinās drošības palīdzību Eiropas valstīm pie Krievijas robežas, pagājušajā nedēļā pavēstīja divi informēti ziņu avoti.

To plānots samazināt, ASV prezidentam Donaldam Trampam īstenojot "Amerika pirmajā vietā" ārpolitiku. Viņa administrācija ir samazinājusi ārējo palīdzību un mudina Eiropas valstis segt lielāku daļu no savu bruņoto spēku izmaksām.

Par plānoto drošības palīdzības samazināšanu kā pirmais ziņoja laikraksts "The Financial Times".

Krievijas karš pret Ukrainu ir pastiprinājis bažas Eiropā par reģionālo stabilitāti un tālākas agresijas iespējamību no Maskavas puses. Starp galvenajiem šī finansējuma saņēmējiem ir Igaunija, Latvija un Lietuva.

ASV Kongress ir apstiprinājis finansējumu šim palīdzības plānam, kas ir Aizsardzības ministrijas pārziņā, bet tikai līdz 2026.gada septembra beigām. Trampa administrācija nav lūgusi pagarināt šo programmu, apstiprināja viens no ziņu avotiem.

Atbildot uz lūgumu sniegt komentārus, Baltā nama amatpersona atsaucās uz rīkojumu, kuru Tramps parakstīja neilgi pēc savas otrās prezidentūras sākuma janvārī.

"Sava otrā [prezidentūras] termiņa pirmajā dienā prezidents Tramps parakstīja izpildrīkojumu par Savienoto Valstu ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu," sacīja amatpersona.

"Šī rīcība ir koordinēta ar Eiropas valstīm saskaņā ar šo izpildrīkojumu un prezidenta ilglaicīgo uzsvaru nodrošināt, ka Eiropa uzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzību," sacīja amatpersona.

Senatore Džīna Šehīna, kas ir galvenā demokrāte Senāta Ārlietu komitejā, nosauca šo lēmumu par kļūdainu.

"Nav nekādas jēgas samazināt mūsu sabiedroto aizsardzības gatavību laikā, kad mēs lūdzam tos pastiprināt savas [militārās] spējas, un tas pakļauj riskam amerikāņu karavīrus, kad mēs samazinām apmācību sabiedroto karavīriem, kas cīnītos viņiem blakus," paziņoja Šehīna.