Igaunija draud bloķēt ES sankciju paketi, ja netiks samazināti Krievijas naftas cenas griesti
Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.
"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.
Viņš pauda cerību, ka ES lielvaras atbalstīs Igaunijas nostāju.
Pagājušajā mēnesī EK prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja rietumvalstīm līdz 45 dolāriem par barelu samazināt maksimālo cenu, par kādu Krievijai atļauts pārdot naftu. Pašlaik Krievijas naftas cenas griesti ir 60 dolāri par barelu. Cahkna uzsvēra, ka līdz šim Krievijas naftas cenas griestu samazinājumu nav izdevies panākt vairāku lielo rietumvalstu atbalsta trūkuma dēļ.
Taču pēdējā laikā izskanējis, ka G7 valstis ir gatavas samazināt Krievijas naftas cenas griestus, turklāt pēdējo dienu laikā ASV ir paudušas gatavību palielināt spiedienu uz Krieviju, nosakot jaunus ierobežojumus.
Cahkna uzsvēra, ka nopietnu spiedienu uz Krieviju radītu tas, ja vienlaicīgi tiktu ieviesta gan ES jaunā sankciju pakete, gan ASV senatoru Lindsija Greiema un Ričarda Blūmentāla ierosinātā sankciju pakete.
Vienošanās par 60 dolāru cenas griestiem Krievijas naftai tika panākta 2022.gadā, kad naftas cena pasaulē pārsniedza 100 dolārus par barelu. Cenas griesti tika noteikti nolūkā samazināt agresorvalsts ieņēmumus no naftas eksporta.
ES sankcijas aizliedz dalībvalstu uzņēmumu kuģiem pārvadāt Krievijas naftu, ja tās cena pārsniedz noteiktos griestus.
Atsaucoties uz trim anonīmiem avotiem, Igaunijas ziņu portāls "Delfi.ee" otrdien vēstīja, ka Vidusjūras piekrastes valstis, kur kuģniecība ir būtiska nozare, jo īpaši Malta, vēlas, lai sankciju paketē prasība par naftas cenas griestiem netiktu iekļauta.
Kārtējā sarunu kārta par jauno sankciju paketi Briselē plānota trešdien, bet to apstirpināt varētu otrdien ES Ārlietu padomes sanāksmē.
Otrdien "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.
