Vācijā dzimusi jauna pret islāsmistiem vērsta kustība

Taču šai parādībai pārsviežoties uz citām Vācijas pilsētām, demonstrantiem arvien aktīvāk pieslejas neonacisti.

Demonstrācijas Drēzdenē sāka rīkot organizācija "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" ("Patriotische Europäer Gegen die Islamisierung des Abendlandes" - PEGIDA), un tajās izpaliek tādi saukļi kā "Ārvalstniekus ārā!". Šīs demonstrācijas tiek rīkotas pirmdienās, atsaucot atmiņā leģendārās pirmdienu demonstrācijas savulaik komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā, kas pirms 25 gadiem ievadīja protestus, kuri beidzās ar Berlīnes mūra krišanu.

PEGIDA savās akcijās neonacistu simbolu vietā plaši izmanto Vācijas karogu un tādus saukļus kā "Mēs esam tauta" ("Wir sind das Volk"), kas pirms ceturtdaļgadsimta kļuva par antikomunistiskās kustības lozungu.

PEGIDA profesionāli izstrādāto plakātu vēstījums - "Par mūsu kultūras aizsardzību", "Pret reliģisko fanātismu", "Pret reliģiskiem kariem uz Vācijas zemes" - ir visai plaši tulkojams, un organizācija cenšas distancēties no labējiem ekstrēmistiem. Tās līderi runā par "jūdaiski kristīgo Rietumu kultūru", par atšķirību starp islāmu un islāmismu, kā arī par atšķirību starp "kara bēgļiem" un "ekonomiskajiem bēgļiem", kuros tiek ieskaitīti arī tā dēvētie pabalstu tūristi no Austrumeiropas.

Taču vismaz daļa demonstrantu jēdzienu "islāmisti" vienādo ar musulmaņiem, bet "ekonomiskos bēgļus" ar visiem patvēruma meklētājiem.

Tomēr PEGIDA kampaņa, šķiet, bijusi veiksmīga. Ja uz pirmo tās demonstrāciju oktobrī ieradās daži simti, tad pagājušajā pirmdienā, 1.decembrī, dalībnieku skaits jau sasniedza 7500.

Saksijas landtāga deputāte Kerstīne Kedica, kas pati pārstāv kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie"), paudusi satraukumu, ka starp pirmdienas demonstrāciju dalībniekiem sākuši parādīties pazīstami neonacisti, futbola huligāni un panki, kas sajaucas ar mazāk ekstrēmi noskaņotiem ļaudīm, kuri baidās no "Islāma valsts" iespējamajiem terora aktiem vai arī bažījas, ka blakus viņu mājām var parādīties bēgļu patversme.

"Tādējādi notiek rasistiskās ideoloģijas nesēju un norūpējušos pilsoņu sajaukšanās, pēdējiem procesa laikā radikalizējoties," norāda Kedica, kas savā partijā atbild par tā dēvētā antifašisma politiku.

Tikmēr citās pilsētās ļaudis ar dažādām sekmēm sākuši sekot Drēzdenes piemēram. Pret islāmistiem vērstā demonstrācijā, kas novembra beigās notika Kemnicā, piedalījās aptuveni 400 cilvēki, taču vienlaikus salasījās arī apmēram tikpat liels skaits kontrdemonstrantu.

Kaselē pagājušajā pirmdienā 80 demonstrantus apturēja pustūkstoti liels kontrdemonstrantu pūlis. Taču pilsētā aktīvisti nodibinājuši savu organizāciju - KAGIDA, kurai izveidota sava lapa vietnē "Facebook". Līdzīgi noticis arī Bonnā, Darmštatē un citās pilsētās.

Lai gan "Facebook" lapu izveidot nav grūti, pagaidām nav skaidrs, vai Drēzdenes modelis spēs mobilizēt ļaudis arī citviet Vācijā.

Saksijas Kultūras biroja pārstāvis Danilo Starosta, kas nodarbojas ar galēji labējo aktivitāšu monitoringu pilsētā, uzskata, ka Drēzdene esot unikāls gadījums. PEGIDA veidošanā nepiedalījās cilvēki, kas iepriekš būtu bijuši pazīstami neonacistu aprindās, un organizācijas dibinātāji pirms tam politiskā nav spēlējuši kādu vērā ņemamu lomu. Viņš uzsver, ka ļaudis, kurus PEGIDA sākotnēji mobilizēja, bija organizatoru paziņu loks.

"Tie ir nelielu uzņēmumu īpašnieki un ļaudis, kuri dzīvo no rokas mutē, var sacīt, mazais cilvēks," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) atzina Starosta. Tikai vairākas nedēļas pēc pirmās demonstrācijas PEGIDA pieslējās vairāk organizētie neonacisti.

Savukārt kā uzskata Bīlefeldes Konfliktu un vardarbības pētniecības institūta direktors Andreass Ciks, tā nav nejaušība, ka PEGIDA kustība radusies Drēzdenē, kur iepriekš ik gadu neonacisti rīkojuši demonstrācijas, pieminot pilsētas bombardēšanu, ko Otrā pasaules kara laikā veica sabiedrotie.

"Viņiem veiksmīgi stājās pretī," DW sacīja Ciks. "Tagad izveidota populistiska labēja kustība, pret kuru daudz grūtāk protestēt, jo viņi nav tik neaizsargāti pret ekstrēmistu birku piekāršanu. Lai gan kontrdemonstrācijai pagājušajā pirmdienā izdevās apturēt PEGIDA demonstrāciju, kontrdemonstranti bija mazākumā, sasniedzot tikai tūkstoti."

Taču PEGIDA un ar to saistītās citas organizācijas un uzņēmumi ar to negrasās samierināties, un pirmdien Drēzdenē atkal notiks liela pret islāmistiem vērsta demonstrācija.

"Lai gan ir skaidrs, ka labējie ekstrēmisti iet mazumā, tajā pašā laikā ir visai stabilas grupas, piemēram, turīgā vidusšķira, kas stingri iebilst pret imigrāciju un kuru noskaņojums pēc noklusējuma ir šovinistisks," atzīst Ciks, kura vadītais institūts katru gadu veic pētījumu, lai noskaidrotu, cik liels naidīgums sabiedrībā valda pret dažādām minoritātēm.

Viņaprāt, PEGIDA kustībai ir potenciāls izplesties visas Vācijas mērogā, jo valstī tai jau pastāv auglīga augsne - katrs ceturtais vācietis ir uzņēmīgs pret populistiskām idejām.

Sekojot PEGIDA paraugam, pret islāmistiem vērsta demonstrācija pirmdien notiek arī Diseldorfā, un DÜGIDA "Facebook" lapā gatavību piedalīties gājienā līdz svētdienai bija izteikuši jau vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Tomēr, cik no viņiem patiesībā ieradīsies, nav iespējams spriest, īpaši tāpēc, ka mobilizēti tiek ļaudis arī ārpus pilsētas robežām.

Atšķirībā no Drēzdenes, Diseldorfas gājiena rīkošanā jau no paša sākuma iesaistītas organizētas labējo radikāļu grupas. Vācu mediji ziņo, ka ar demonstrācijas rīkošanu saistīts arī kāds advokāts, kurš vienlaikus ir eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" ("Alternative für Deutschland" - AfD) biedrs.

Viņš arī manīts pret islāmistiem vērstā demonstrācijā Hannoverē, ko nesen rīkoja futbola līdzjutēju apvienība "Ho.Ge.Sa." (saīsinājums no "Hooligans gegen Salafisten" jeb "Huligāni pret salafistiem").

"Šī demonstrācija īpaši pievilcīga ir tiem, kas atrodas galēji labējā flangā," norāda Diseldorfas tehniskās augstskolas sociālo zinātņu pasniedzējs Aleksandrs Hoislers, kas specializējas labējā ekstrēmisma jautājumos. "Tādas partijas kā Republikāņi vai atklāti neonacistiskas grupas, kā šķeltnieciskā partija "Die Rechte" ("Labējie") tur mobilizē savus sekotājus."

Taču tieši tas ir apstāklis, kas var atturēt no iziešanas ielās daudzus potenciālos demonstrācijas dalībniekus. "Kustība, kas vēlas plašu un veiksmīgu islāma demonizāciju, nedrīkst tikt atklāti saistīta ar labējiem radikāļiem," uzsver Hoislers. "Tai jāiegūst vidusšķiras ārējais tēls, nopietnība."