Maskava izspēlē NATO kārti, kā rezultātā ASV varētu piekāpties Kremlim
Krievijas Federācija saņem labvēlīgus signālus no Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz NATO paplašināšanos un cenšas mainīt Eiropas drošības arhitektūru savās interesēs, liecina ASV Kara pētījumu institūta (ISW) ziņojums.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas varas iestādes saņem ievērojamas piekāpšanās no ASV un izvirza jaunas prasības Ukrainai un Rietumiem.
30. maijā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas amatpersonas iedrošina Trampa administrācijas nostāja par Vladimira Putina bažu izpratni par NATO tālāko paplašināšanos uz austrumiem. Viņš piebilda, ka Krievija jau ir paudusi šīs bažas ASV slēgto sarunu laikā.
Peskovs norādīja, ka Vašingtonas nostāja attiecībā uz NATO turpmāko paplašināšanos ir "ļoti pievilcīga" Krievijai, ņemot vērā, ka ASV turpina spēlēt starpnieka lomu sarunās par kara izbeigšanu.
Eksperti atgādināja, ka ASV pārstāvji iepriekš bija pauduši gatavību izskatīt Krievijas iebildumus attiecībā uz Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO – vienu no Krievijas galvenajām prasībām, ko tā dēvē par kara "pamatcēloni". Apmaiņā pret to Maskava piedāvāja piekāpšanos citos jautājumos.
Analītiķi norāda, ka Peskova paziņojums liecina par Krievijas pārliecību, ka ASV atbalsta tās prasību mainīt alianses "atvērto durvju" pamatpolitiku.
"Šāda apņemšanās faktiski dotu Krievijai veto tiesības attiecībā uz atsevišķiem NATO hartas noteikumiem, pārāk veicinātu tās vēlamās pēckara drošības ainavas veidošanos un grautu ASV prezidenta Donalda Trampa mērķus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā," norāda ISW.
Vienlaikus eksperti vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas amatpersonas turpina izmantot ASV piekāpšanās sarunās un potenciālajos pēckara drošības līgumos, nesperot nekādus simetriskus soļus to virzienā.
Kā piemēru ISW vērsa uzmanību uz to, ka Kremlis neatsakās no savām pretenzijām uz daļēji okupētajām Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijām, kuras pašlaik kontrolē Kijiva.
Krievijas prasības saistībā ar Ukrainas uzņemšanu NATO
Pēc stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps sāka paust šaubas par Ukrainas iestāšanās izredzēm NATO.
Pentagona vadītājs Pīts Hegsets šo iespēju raksturoja kā "nereālu".
Trampa īpašais pārstāvis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs 30. maijā norādīja, ka ASV atzīst Krievijas tiesības uz bažām par NATO paplašināšanos uz austrumiem un ir gatavas to apspriest miera sarunu ietvaros.
Iepriekš arī Čehijas prezidents Petrs Pavels piekrita, ka Ukrainas pievienošanās aliansei joprojām šķiet maz ticama, ņemot vērā Vašingtonas nostāju.
NATO vadītājs Marks Rite uzsvēra, ka Ukrainas dalība NATO ilgtermiņā ir neizbēgama, taču tā nebūs daļa no vienošanās par kara izbeigšanu.
