Bijušais CIP vadītājs brīdina: ja Putinam izdosies uzvarēt Ukrainā, nākamā būs Lietuva
Krievijas diktators Vladimirs Putins iebruks NATO valstī, ja gūs panākumus Ukrainā, brīdina bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Deivids Petreuss.
Petreuss uzsver, ka vislielākais uzbrukuma risks ir Lietuvai. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu uzsākt iebrukumu šajā Baltijas valstī, lai pārbaudītu Rietumu apņēmību vai kā priekšdarbu plašākai ofensīvai.
Petreuss, kurš pēc izcilas militārās karjeras vadīja CIP, kritizēja ASV prezidentu Donaldu Trampu par vairākkārtēju iespēju došanu Putinam un atzīmēja viņa priekšgājēja Džo Baidena nespēju nodrošināt Ukrainu ar pietiekamu bruņojumu.
Petreuss, kurš komandēja desmitiem tūkstošu ASV, Lielbritānijas un citu valstu karavīru gan Irākā, gan Afganistānā, aicināja Apvienoto Karalisti izstāties no starptautiskajiem līgumiem, kas aizliedz kasešu munīcijas izmantošanu kaujas laukā. Viņš uzsvēra, ka šie ieroči varētu būt būtisks atturēšanas līdzeklis.
Sakot uzrunu Londonas domnīcā “Policy Exchange”, Petreuss sacīja: “Esam redzējuši trīs gadījumus, kad ASV prezidents ir draudējis, ka pēc divām nedēļām būs jāmaina pieeja. Redzēsim, kas notiks šoreiz. ASV arī pārāk ilgi vilcinājās ar lēmumiem, piemēram, par M1 [Abrams] tankiem. Akls cilvēks tumšā naktī varēja redzēt, ka vajadzīgi F-16 [daudzfunkcionālie iznīcinātāji]. Eiropā vairs nebija pieejami MiG, ko varētu piešķirt Ukrainai, tāpēc bija jāizvēlas F-16.”
“Tas pats attiecas uz daudzraķešu palaišanas sistēmām, uzlaboto konvencionālo munīciju un ierobežojumu atcelšanu to lietošanai. Tas būtiski apgrūtināja Ukrainas spējas. Katru reizi viņiem vajadzēja lūgt un gaidīt, mēs sākumā teicām nē, tad varbūt, un tikai vēlāk viņi to saņēma. Mums vajadzēja palīdzēt ukraiņiem tik lielā mērā, lai viņi varētu mainīt situāciju kaujas laukā un parādīt Maskavai, ka tā nevar gūt papildu ieguvumus par pieņemamām izmaksām, saprotot, ka "pieņemamais’" viņiem ir astronomisks,” skaidroja Petreuss.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas galvenais mērķis ir gāzt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai “ieviestu marionešu līderi un iegūtu kontroli pār visu Ukrainu”.
Petreuss piebilda: “Kad tas būs paveikts, Krievija pievērsīsies kādai no Baltijas valstīm. Lietuva bieži tiek pieminēta Putina runās, un mums vajadzēja daudz rūpīgāk ieklausīties.”
Petreuss Krievijas zaudējumus raksturoja kā “neiedomājamus”. Tiek lēsts, ka gandrīz miljons krievu ir krituši vai kļuvuši nederīgi dienestam frontes līnijā, no kuriem aptuveni 500 000 ir vai nu nogalināti, vai smagi ievainoti.
Tiek uzskatīts, ka Krievija kavējas ar miera sarunām, lai iegūtu vairāk Ukrainas teritorijas. Kremļa pārstāvji vairākkārt noraidījuši Ukrainas piedāvāto 30 dienu pamieru, uzstājot, ka vispirms jāatrisina Krievijas izvirzītās prasības. Lai gan Tramps ir mainījis savu toni attiecībā uz Putinu, raksturojot viņa rīcību kā “pilnīgi traku”, ASV joprojām nav spējušas efektīvi piespiest Putinu pie sarunu galda.
