Žurnālisti ieguvuši 2 miljonus dokumentu par Krievijas slepenajām kodolbāzēm. Zināms pat par apsardzes sistēmām
Dāņu žurnālisti no izdevuma Danwatch un vācu izdevums Der Spiegel ziņo par lielu datu noplūdi, kas atklāj Krievijas slepenos kodolobjektus — publiskajā telpā nonākuši 2 miljoni dokumentu, tostarp pilnas stratēģisko raķešu spēku bāzes Jasnijas pilsētā (Orenburgas apgabals) shēmas.
Izdevums Danwatch raksta, ka analizējot šos datus var novērtēt Krievijas militārās kodolinfrastruktūras modernizācijas apmērus visstingrāk apsargātajos objektos — bāzes savulaik nojauktas un būvētas no jauna, uzceltas simtiem jaunu kazarmu, sargtorņu, vadības centru, noliktavu un kilometriem pazemes tuneļu. Militārie eksperti šos dokumentus sauc par „pilnīgi neticamiem” un saka, ka līdzīgu publisku materiālu viņi nav redzējuši.
Dāņu pētnieki detalizēti apraksta bāzi pie Jasnijas pilsētas, kur, pēc Kremļa apgalvojumiem, kopš 2019. gada izvietotas hiperskaņas raķetes „Avangard” — viena no jaunākajām kodolieroču piegādes sistēmām
Žurnālistu rīcībā nonākuši pilni būvniecības un materiālu dokumenti, tostarp telpu plāni no tualetēm līdz ēdnīcām un pazemes tuneļiem uz ieroču glabātavām.
Pieejama arī informācija par IT sistēmām, apsardzes sistēmām un kameru, sensoru, ārējo žogu, signalizācijas, drošu durvju un logu izvietojumu, elektrotehniku un komunālajiem tīkliem. Dokumenti ir pilni ar detaļām, arī plakātu sienu uzrakstiem: „Stāvi! Apgriezies! Aizliegta zona!”, „Militārā zvēresta teksts” un „Apavu kopšanas noteikumi”.
Pētnieki arī uzzinājuši, kādus sporta trenažierus un inventāru izmanto karavīri, un ka brīvā laikā viņi spēlē šahu un dambreti. „Materiāli ir augstākā līmeņa izlūkdati. Šeit var atrast vājās vietas iespējamiem uzbrukumiem,” saka Filips Ingrams, bijušais pulkvedis un 1. bataljona militārās izlūkošanas komandieris Lielbritānijas armijā. Viņš apgalvo, ka šādi dokumenti ir ļoti vērtīgi.
Tomass Rēsets, izlūkošanas pētījumu vecākais lektors Norvēģijas armijas akadēmijas štāba koledžā, norāda, ka Krievijas kodolspēku modernizācija atrodas Rietumu drošības dienestu uzmanības lokā. „Krievija kļuvusi vairāk atkarīga no saviem kodolieročiem un plāno tiem piešķirt nozīmīgāku lomu kā atturēšanas līdzeklim pret Rietumiem,” teikts Dānijas izlūkošanas dienesta paziņojumā.
Tikmēr tikai 2020. gada decembrī Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas pastiprināja valsts iepirkumu noteikumus militārajām struktūrām. Krievijas Aizsardzības ministrija izveidoja jaunu slēgtu datubāzi, kas bija pieejama tikai pārbaudītām Krievijas kompānijām, taču tas nepalīdzēja — iepirkumu dalībnieki ilgu laiku publiski ievietoja slepenus dokumentus atklātās datubāzēs. Danwatch un Der Spiegel atrada konfidenciālas stratēģisko kodolbāzu skices, kas pievienotas 2024. gada vasarā izsludinātajiem iepirkumiem.
Krievijas stratēģiskei raķešu spēki tiek uzskatīti par pēdējo aizsardzības līdzekli, kas tiek aktivizēts kara laikā. Divas bāzes pie Jasnijas šobrīd ir paaugstinātā kaujas gatavībā, taču datu noplūde var nozīmēt, ka Krievijai nāksies pārbūvēt šīs bāzes, uzskata Tomass Rēsets. „Šo objektu infrastruktūras maiņa prasa milzīgas izmaksas,” viņš norāda. Krievijas Aizsardzības ministrija komentārus sniegt nevēlējās.
