Ukraina piekrīt "de facto" atzīt teritoriju zaudēšanu, apgalvo Trampa īpašais sūtnis Kellogs

"Ukraiņi jau ir teikuši, ka ir gatavi atteikties no zemes - ne "de iure", uz visiem laikiem, bet "de facto", jo krievi to faktiski okupē," sacīja Kellogs. "Uz to viņi ir gatavi iet, viņi man to teica pagājušajā nedēļā," piebilda diplomāts.

"Mums bija 22 konkrēti nosacījumi, kam [Ukraina] piekrita. Tas, ko viņi vēlas, (..) ir ļoti visaptverošs un pastāvīgs pamiers, kas novedīs pie miera līguma. Ar to es domāju visaptverošu - jūra, gaiss, sauszemes infrastruktūra - vismaz uz 30 dienām. Tas varētu veidot svarīgu miera iniciatīvu," sacīja Kellogs.

Kā norādīja diplomāts, viņš arī nesagaida, ka ASV izstāsies no miera procesa, neraugoties uz Baltā nama agrākajiem brīdinājumiem.

ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas amatpersonas 23.aprīlī tikās Londonā, lai apspriestu ceļu uz Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.

Jāatgādina, ka 2022. gada 24. februāra rītā televīzijā demonstrētajā, taču visticamāk jau iepriekš ierakstītajā kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Taču 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) tā arī nav spējusi ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupantiem nācās pamest 2022. gada novembrī.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. Šogad ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju. Kopš tā laika Tramps cenšas visiem līdzekļiem piespiest Ukrainu pieņemt Krievijas nosacījumus, tostarp atsakoties no krievu okupantu sagrābtajām teritorijām.

Šā gada aprīlī Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka karš Ukrainā izbeigtos nekavējoties, ja Ukraina atdos Krievijai visu to, ko Krievija uzskata par savu un ierakstījusi savā konstitūcijā. Runa ir par četriem Ukrainas austrumu apgabaliem — Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabaliem. “Ja Ukraina izvestu savu karaspēku no šiem četriem reģioniem, tad jā. Visi četri reģioni ir nostiprināti mūsu Konstitūcijā kā neatņemama Krievijas sastāvdaļa,” paziņoja Peskovs.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš slavens ar saviem lišķīgajiem reveransiem Putina priekšā, nesen nosauca pilnīgu Krievijas kontroli pār četriem reģioniem par vienkāršāko veidu, kā nodrošināt karadarbības pārtraukšanu. “To arī teica Putins, uzstājoties Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvju priekšā,” gandarīts komentēja Peskovs.

Runa ir par 2024. gada 14. jūnija Putina ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana, kā arī "denacificēšanās".