Venss: “Eiropā ir līderi, kuri publiski sola Ukrainai mūžīgu atbalstu, bet privāti lūdz mums viņus dabūt pie sarunu galda”

Venss sniedzis plašu interviju "Fox News" raidījumu vadītājam Šonam Henitijam, kurā skaidroja Ovālajā kabinetā notikušā konflikta iemeslus starp prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc Vensa teiktā, sākotnēji Tramps centies saglabāt diplomātisku un pieklājīgu toni, pat tad, kad Zelenskis paudis apgalvojumus, kurus viceprezidents raksturoja kā nepatiesus.

[Redakcijas piezīme: "Fox News" nav tieši saistīts ar Donaldu Trampu juridiski vai īpašumtiesību ziņā, taču tam ir bijušas ciešas attiecības ar viņu politiski un ideoloģiski. Tramps bieži izmantojis "Fox News" kā platformu savu ideju popularizēšanai, un kanāls ilgstoši bijis labvēlīgs viņam un viņa politikai, īpaši viņa prezidentūras laikā. "Fox News" bieži tiek uzskatīts par Trampam draudzīgu kanālu.]

Konflikta eskalācija Ovālajā kabinetā

Tikšanās sākumā Tramps, kā ierasts, uzaicinājis medijus uz preses konferenci, kas ilga aptuveni 45 minūtes. Pēc Vensa vārdiem, prezidents sākotnēji mēģinājis izrādīt cieņu Zelenskim, pat neskatoties uz to, ka Ukrainas līderis viņu kritizēja un izteica komentārus, kurus Venss uzskatīja par nepatiesiem. Tomēr situācija saasinājās pēc tam, kad poļu žurnālists uzdeva jautājumu un Venss sniedza atbildi, kas, kā viņš teica, "ļoti nepatika Zelenskim".

Pēc tam, kad Zelenskis emocionāli reaģēja uz Vensa atbildi, viceprezidents mēģinājis mazināt spriedzi un aicinājis diskusiju turpināt privātā vidē. Tramps sākotnēji apsvēris šo iespēju, taču pēc atkārtotām asām replikām no Ukrainas prezidenta puses nolēmis, ka saruna paliks publiska, lai "Amerikas tauta redzētu notiekošo". Venss uzsvēra, ka konflikta būtība nebija tikai diplomātisks strīds, bet gan signāls, ka Zelenskis nav gatavs piedalīties miera procesā.

Eiropas līderi privāti atzīst, ka karš nevar turpināties bezgalīgi

Venss norādīja uz būtisku pretrunu Eiropas valstu retorikā un to faktisko nostāju pret Ukrainu. Viņš atklāja, ka daudzi Eiropas līderi publiski izsaka nepārprotamu atbalstu Ukrainai un apgalvo, ka palīdzība turpināsies bez ierobežojumiem, taču privātās sarunās tie paši līderi lūdz ASV panākt, lai Zelenskis piedalās miera sarunās.

"Eiropā ir līderi, kuri publiski sola Ukrainai mūžīgu atbalstu, bet privāti lūdz mums viņus dabūt pie sarunu galda," sacīja Venss, uzsverot, ka šāda dubultā nostāja apgrūtina reālu progresu ceļā uz mieru.

Viceprezidents skaidroja, ka Eiropas sabiedrība nav gatava bezgalīgi finansēt šo konfliktu.  "Viņi [Eiropas līderi] zvana un saka – tas nevar turpināties mūžīgi. Tāpēc man nav svarīgi, ko eiropieši saka publiski, svarīgi ir tas, ko viņi saka privāti. Un viņiem jāsaka Zelenskim – tas nevar turpināties bezgalīgi. Asinsizliešana, slepkavības, ekonomiskais sabrukums – tas viss tikai pasliktina situāciju."

Viņš arī atzina, ka ASV sabiedrības pacietība attiecībā uz šī konflikta finansiālo slogu sāk izsīkt. "Simtiem miljardu dolāru… Mēs esam valsts ar gandrīz 40 triljonu dolāru parādu. Tas ir pārāk daudz," viņš sacīja, atgādinot, ka bijis ASV senators pēdējos divus gadus Baidena administrācijā. "Man šķiet, ka šis darbs man patīk daudz labāk," viņš piebilda.

Trampa miera stratēģija un minerālu vienošanās

Venss arī pastāstīja, ka piektdienas tikšanās sākotnējais mērķis bija simbolisks – parakstīt minerālu ieguves vienošanos, kas palīdzētu ASV atgūt daļu no līdz šim Ukrainai sniegtās finansiālās palīdzības un vienlaikus dotu signālu par ilgtermiņa ekonomisko sadarbību starp abām valstīm. Šī vienošanās būtu pirmais solis trīs fāžu plānā:

1. Ekonomiskā sadarbība – minerālu ieguves līguma parakstīšana;
2. Pagaidu pamiera panākšana;
3. Galīgais miera līgums ar Krieviju.

Tomēr sarunas strupceļā nonāca jau pirmajā posmā, jo Ukrainas puse neizrādīja gatavību pārrunāt iespējas panākt mierīgu risinājumu.

"Jūs nevarat vienkārši gaidīt, ka karš turpināsies mūžīgi"

Viceprezidents uzsvēra, ka ASV nevar neierobežoti finansēt šo karu, un arī Eiropa nav gatava tam ilgtermiņā. Pēc viņa vārdiem, vienīgais reālais risinājums ir sarunu ceļš, jo militāri šis konflikts nav atrisināms bez milzīgiem upuriem un iznīcināšanas.

"Jūs nevarat vienkārši gaidīt, ka karš turpināsies mūžīgi. Jūs nevarat prasīt no ASV nodokļu maksātājiem, lai viņi bezgalīgi finansētu šo konfliktu, kamēr Ukrainas līderi pat neapsver sarunas. Pat mūsu Eiropas partneri to sāk saprast," sacīja Venss.

Viņš arī kritizēja Baidena administrācijas stratēģiju, uzsverot, ka viņu vienīgā pieeja bijusi ieroču un finansējuma sūtīšana Ukrainai bez skaidra ilgtermiņa plāna.

Vai Tramps joprojām ir gatavs sarunām ar Zelenski?

Uz jautājumu par to, vai durvis sarunām ar Zelenski vēl joprojām ir atvērtas, Venss atbildēja, ka Tramps ir gatavs runāt, bet tikai tad, ja Zelenskis ieradīsies ar reālu miera priekšlikumu.

"Jūs nevarat vienkārši atbraukt uz Ovālo kabinetu un teikt – dodiet mums drošības garantijas, bet mēs neesam gatavi nekādam kompromisam. Krieviem būs jāatsakās no dažām lietām, un arī ukraiņiem būs jādara tas pats. Tikai tad var notikt reālas sarunas," norādīja Venss.

Kā tas ietekmēs turpmāko ASV politiku?

Noslēdzot interviju, Venss norādīja, ka Tramps savā uzrunā īpašu uzmanību pievērsīs miera panākšanai un ASV ilgtermiņa stratēģijai attiecībā uz Ukrainu. Viņš arī uzsvēra, ka nākamajos mēnešos administrācija turpinās centienus panākt, lai abas puses nonāk pie sarunu galda.

"Ja Zelenskis patiešām vēlas saglabāt savu valsti, viņam būs jāpieņem realitāte – šo karu nevar cīnīties mūžīgi. Un Eiropas līderi, lai cik drosmīgi viņi izskatītos publiski, privāti to ļoti labi saprot," piebilda viceprezidents.

Tramps: Zelenskis ir gatavs sarunām ar Krieviju

ASV eksprezidents Donalds Tramps, uzstājoties abu Kongresa palātu kopīgajā sēdē otrdienas vakarā, paziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viņam apliecinājis Kijivas gatavību iesaistīties sarunās ar Krieviju, kā arī vienoties ar Vašingtonu par derīgo izrakteņu izmantošanu.

"Es saņēmu nozīmīgu vēstuli no Ukrainas prezidenta Zelenska, kurā viņš norāda, ka Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas, lai tuvinātu ilgstošu mieru," sacīja Tramps. "Neviens nevēlas mieru vairāk par ukraiņiem."

Viņš citēja Zelenska vēstulē rakstīto: "Mana komanda un es esam gatavi strādāt prezidenta Trampa stingrā vadībā, lai nodrošinātu ilgstošu mieru. Mēs patiesi novērtējam visu, ko Amerika ir paveikusi, lai palīdzētu Ukrainai saglabāt savu suverenitāti un neatkarību."

Tramps arī norādīja, ka Ukraina jebkurā brīdī ir gatava parakstīt vienošanos par dabas resursu un izrakteņu izmantošanu.

"Es ļoti novērtēju, ka viņš (Zelenskis) man šo vēstuli nosūtījis. Tikko to saņēmu," piebilda Baltā nama saimnieks. Tomēr viņš neatklāja, vai šī vēstule ietekmēs lēmumu par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai.

"Vienlaikus mums bija būtiskas diskusijas ar Krieviju, un mēs saņēmām skaidrus signālus, ka viņi ir gatavi mieram," uzsvēra prezidents. "Vai tas nav lieliski?"

Jau vēstīts, ka Tramps pagājušo piektdien, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Baltā nama Ovālajā kabinetā, pārmeta Zelenskim, ka viņš nav gana pateicīgs un neizrāda pietiekamu cieņu ASV, un izteicās, ka Zelenskim nav ietekmes sviru, lai diktētu, kā Vašingtonai jākārto attiecības ar Maskavu.

Šis strīds Ovālajā kabinetā, kas tika pārraidīts televīzijā un kura gaitā arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss uzbruka Zelenskim ar pārmetumiem, izraisīja šoku pasaules sabiedrībā. Tam sekoja apliecinājumi no pārējās Rietumu pasaules par atbalsta turpināšanu Ukrainai.

"Mūsu tikšanās Vašingtonā, piektdien Baltajā namā, nenotika tā, kā bija paredzēts. Ir nožēlojami, ka tā notika šādā veidā. Ir pienācis laiks sakārtot lietas. Mēs vēlamies, lai turpmākā sadarbība un saziņa būtu konstruktīva," platformā "X" pavēstīja Zelenskis.

Viņš arī norādīja, ka Kijiva ir gatava parakstīt vienošanos, kas dotu ASV piekļuvi Ukrainas dabas resursiem un izrakteņiem. Šo vienošanos bija paredzēts parakstīt piektdien Vašingtonā, pirms Zelenskis faktiski tika izraidīts no Baltā nama.

Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju.