Tramps: "Nav godīgi", ka ASV neko nesaņem atpakaļ par palīdzību Ukrainai

"Eiropa ir iedevusi 100 miljardus, ASV ir iedevusi 350 miljardus dolāru. Eiropa saņem tās naudu atpakaļ. Viņi to izdarīja aizdevuma veidā. Mēs savu naudu atpakaļ nesaņemam. Mēs neko nesaņemam. Mēs dabūsim savu naudu atpakaļ. Jo tas nav godīgi. Tas vienkārši nav godīgi. Un mēs redzēsim, domāju esam diezgan tuvu darījumam, un labāk lai esam tuvu darījumam," sacīja Tramps.

Tikmēr Ukraina iebildusi pret ASV prasībām izveidot 500 miljardu dolāru fondu, kas būtu daļa no retzemju metālu darījuma, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu.

Ukraina uzskata, ka reālā summa ir piecas reizes mazāka un ir nedaudz vairāk par 90 miljardiem dolāru, teica amatpersona.

Vēl viens klupšanas akmens sarunās par retzemju metāliem ir ASV garantiju trūkums attiecībā uz turpmāko militāro un finansiālo palīdzību, teica "Bloomberg" avots.

Sestdien, uzstājoties Konservatīvās politiskās rīcības konferencē, ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka "mēs lūdzam retzemju metālus, naftu un visu, ko mēs varam saņemt". "Es domāju, ka mēs esam ļoti tuvu darījumam - un labāk, lai mēs būtu tuvu darījumam," viņš teica.

Laikraksts "The New York Times" sestdien vēstīja, ka ASV jaunais priekšlikums par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem ir gandrīz identisks versijai, ko Kijiva noraidīja.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas gūt ieņēmumus no Ukrainas dabas resursiem, bet apmaiņā pret to nevēlas piešķirt Ukrainai drošības garantijas, liecina laikraksta rīcībā nonākušais dokuments.

"The New York Times" ziņoja, ka Ukraina nopietni apsver jauno ASV priekšlikumu, taču tajā iekļauti praktiski tie paši noteikumi, kurus Kijiva iepriekš noraidīja kā pārāk apgrūtinošus. Daži noteikumi šķiet pat stingrāki nekā iepriekšējā projektā.

Kijiva noraidīja pirmo vienošanās projektu, norādot, ka tajā nav iekļautas drošības garantijas Ukrainai.

"The New York Times" norāda, ka Ukrainas piekrišana šiem noteikumiem nozīmētu kapitulāciju ASV prasībām pēc nedēļu ilga intensīva spiediena no Trampa puses.

Tramps vēlas, lai Kijiva piešķir ASV uzņēmumiem priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem kā kompensāciju par viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā piešķirto palīdzību Ukrainai desmitiem miljardu dolāru apmērā.

Ukraina savukārt vēlas saņemt no ASV drošības garantijas apmaiņā pret vērtīgajām tiesībām uz milzīgiem dabas resursiem un izrakteņiem. Kijiva pieprasa dalību NATO vai Rietumu karavīru un modernas tehnikas masveida izvietošanu kā daļu no plašāka pamiera līguma ar Krieviju.

Vienošanās, kādu to iecerējusi Trampa administrācija, atņemtu Ukrainai līdzekļus, kas pašlaik lielākoties tiek ieguldīti Ukrainas militārajā un aizsardzības rūpniecībā un kas varētu palīdzēt atjaunot valsti pēc kara.

Jaunais Trampa priekšlikums, kas datēts ar 21.februāri, paredz, ka Ukraina atdod pusi no saviem ieņēmumiem no dabas resursiem, tai skaitā minerāliem, gāzes un naftas, kā arī no ienākumiem no ostām un citas infrastruktūras.

Līdzīga prasība bija ietverta iepriekšējā vienošanās versijā, kas datēta ar 14.februāri. Četras pašreizējās un bijušās Ukrainas amatpersonas un ukraiņu uzņēmējs, kurš iepazinies ar jaunā priekšlikuma saturu, "The New York Times" apstiprināja, ka šī prasība nav mainījusies.