ASV viceprezidents Minhenes konferencē Eiropas līderus salīdzina ar aukstā kara tirāniem
Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Džeimss Deivids Venss Minhenes drošības konferencē salīdzināja pašreizējos Eiropas līderus ar "autokrātiem, kuri aukstā kara laikā pārraudzīja represīvos režīmus visā kontinentā".
"Kad mēs redzam, ka Eiropas tiesas atceļ vēlēšanas un augstākās amatpersonas draud atcelt citas, mums jājautā, vai mēs savas darbības balstām augstos standartos," piektdien Minhenes drošības konferencē Vācijā sacīja Venss. Viņš savā runā vilka paralēles starp to, ko viņš uzskata par "represīvām represijām pret vārda brīvību mūsdienās" un "20. gadsimta autokrātiju".
"Daudzi no jums atminās auksto karu, kas nostādīja demokrātijas aizstāvjus pret daudz tirāniskākiem spēkiem šajā kontinentā," sacīja Venss. “Padomājiet par šiem cilvēkiem, kas cenzēja disidentus, slēdza baznīcas, atcēla vēlēšanas. Vai viņi bija labie puiši? Noteikti nē. Un paldies Dievam, ka viņi auksto karu zaudēja. Viņi to zaudēja, jo neuzskatīja, ka brīvības izpausmes ir svētas. Tu nevari piespiest cilvēku kaut kam ticēt... Diemžēl, skatoties uz Eiropu šodien, dažreiz nav skaidrs, kas notika ar dažiem aukstā kara uzvarētājiem," norādīja Venss.
Venss uzsvēra, ka vārda brīvība Eiropā atkāpjas, nosaucot to par lielāku draudu nekā Krievijas militārā agresija.
"Draudi, par kuriem es visvairāk uztraucos attiecībā uz Eiropu, nav Krievija. Tā nav ne Ķīna, ne arī kāds cits ārējs spēlētājs. Tas, par ko es uztraucos, ir draudi nāk no iekšienes. Eiropas atkāpšanās no dažām tās pamatvērtībām," sacīja Venss. "Baidos, ka Lielbritānijā un visā Eiropā vārda brīvība ir atkāpšanās procesā."
Ukrainas deputāts Oleksijs Hončarenko, kurš piedalās Minhenes drošības konferencē, norādīja, ka tā bija "visu Eiropas līderu totāla pazemošana". "Cilvēki konferencē ir šokēti. Lielāko daļu Vensa runas Eiropas līderi un birokrāti skatījās viens uz otru, un viņa runai aplausi nesekoja," mikroblogošanas vietnē "X" vēstīja politiķis.
Jāpiemin, ka Venss, iespējams, runājot par atceltajām vēlēšanām Eiropā bija domājis Rumānijas prezidenta vēlēšanas, kuras rezultāti tika atcelti saistībā ar Krievijas iejaukšanos tajās. Jau ziņots, ka Rumānijas prokremliskais prezidenta amata kandidāts Kelins Džordžesku 2024. gada novebra sākumā dažādās politiskās domas aptaujās guva vien 1% vēlētāju atbalstu, kamēr Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, 24. novembrī, izcīnīja pārliecinošu uzvaru.
Rumānijas izlūkdienesti ziņoja, ka pret "valsti īstenota koordinēta sabotāža". Kāds "TikTok" konts no 1. līdz 24. novembrim vietējiem influenceriem bija samaksājis 361 872 eiro par Džordžesku atbalstoša satura publicēšanu vietnē. Tāpat izlūkdienesti vietnē "TikTok" atklāja vairāk nekā 100 aizdomīgus kontus, kas sociālo tīklu minēto trīs nedēļu laikā "bombardēja" ar Džordžesku slavinoša satura publikācijām. Turklāt par sabotāžas koordinētību liecina tās apmērs - "TikTok" vietnē labējā politiķa slavinoši video mēneša laikā tika skatīti 120 miljonus reižu!
