Kā mēneša laikā par "zvaigzni" kļuva Rumānijas prokremliskais prezidenta amata kandidāts?
foto: EPA/Scanpix
Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, 24. novembrī, uzvarēja labēji noskaņotais Kelins Džordžesku, kaut mēneša sākumā viņu atbalstīja vien 1% vēlētāju.
Pasaulē

Kā mēneša laikā par "zvaigzni" kļuva Rumānijas prokremliskais prezidenta amata kandidāts?

Anna Klāra

Jauns.lv

Aizvadītā mēneša izskaņā, 24. novebrī, daudzus Rumānijas iedzīvotājus pārsteidza tas, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējis Kelins Džordžesku - prokremliski noskaņots politiķis, kurš novebra sākuma dažādās politiskās domas aptaujās guva vien 1% vēlētāju atbalstu.

Kā mēneša laikā par "zvaigzni" kļuva Rumānijas pro...

Par minēto politiķi vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja 22,9% vēlētāju, un viņš pārliecinoši apsteidza savu tuvāko sāncensi, Rumānijas premjerministru Marčelu Čolaku, kuram visi prognozēja uzvaru, un konservatīvo politiķi Elenu Laskoni. Neilgi pēc rezultātu paziņošanas Rumānijā izcēlās plaši protesti, kuros tūkstošiem demonstrantu izgāja pilsētas ielās norādot, ka valstī ir apdraudētas demokrātiskās vērtības, un pieprasot balsu pārskaitīšanu. 

Rumānijas tiesa iedzīvotāju vēlmēm pakļāvās, tomēr pēc balsu pārskaitīšanas pirmdien, 2. decembrī, pasludināja Čolaku uzvaru vēlēšanu pirmajā kārtā par galēju. Tomēr kā politiķim iespējams tik īsā laikā iekarot vēlētāju atbalstu? Kā norāda Rumānijas izlūkošanas aģentūra un Valsts aizejošais prezidents Klauss Johaniss, Rumānijā aizvadītajās nedēļās bijusi pakļauta intensīviem kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām sociālajos tīklos, kas vērsts pret Eiropas Savienību un NATO.

foto: REUTERS/SCANPIX
Trešdien, 4. decembrī, Rumānijas aizejošais prezidents Klauss Johaniss nāca klajā ar pārsteidzošiem Rumānijas izlūkošanas dienesta datiem, kas liecina, ka "pret valsti īstenota koordinēta sabotāža".
Trešdien, 4. decembrī, Rumānijas aizejošais prezidents Klauss Johaniss nāca klajā ar pārsteidzošiem Rumānijas izlūkošanas dienesta datiem, kas liecina, ka "pret valsti īstenota koordinēta sabotāža".

Influenceriem izmaksāts vismaz 361 tūkstotis eiro

Trešdien, 4. decembrī, Rumānijas aizejošais prezidents Klauss Johaniss nāca klajā ar pārsteidzošiem Rumānijas izlūkošanas dienesta datiem, kas liecina, ka "pret valsti īstenota koordinēta sabotāža". Rumānijas izlūkdienesti norāda, ka "ārēji spēki" veidoja viltus profilus un uzpirka vietējos influencerus, lai izmainītu sabiedrisko domu Džordžesku par labu. Turklāt par sabotāžas koordinētību liecina tās apmērs - "TikTok" vietnē labējā politiķa slavinoši video mēneša laikā tika skatīti 120 miljonus reižu!

Tāpat izlūkošanas aģentūra identificējusi vienu "TikTok" kontu, kas vietējiem influenceriem no 1. līdz 24. novembrim, kad notika Rumānijas prezidentu vēlēšanu pirmā kārta, izmaksāja prēmijas 361 872 eiro vērtībā par satura publicēšanu, kuros tiek pausts atbalsts galēji labējam kandidātam Džordžesku.

Bet organizācija "Reset Tech" identificēja vairāk nekā 100 aizdomīgus "TikTok" kontus, kuros teju vienlaicīgi tika publicēta identiska informācija par Džordžesku, tai skaitā viņa foto, izteikumi vai īsa rinda par labējā kandidāta biogrāfiju. Tāpat organizācija norāda, ka vairāki no minētajiem kontiem gadu gaitā bija iemantojuši popularitāti ar pavisam citādāku saturu, līdz vecais materiāls novembra sākumā no tiem tika dzēsts un tajos kāds sāka ievietot informāciju par Džordžesku.

Meli par Ukrainu un centieni uzlauzt vēlēšanu mājaslapu

Viens no "TikTok" publicētajiem video, kas vietnē iemantojis 6,2 miljonus skatījumu atklāj politiķa izteikums par Ukrainas bērniem, kurā viņš apgalvoja, ka "Rumānija ukraiņu bērniem piedāvā 3700 leju jeb 740 eiro lielus mēneša pabalstus, kamēr rumāņu bērni saņem tikai 248 leju jeb aptuveni 50 eiro lielus pabalstus. Tomēr šadi apgalvojumi ir nepatiesi. Kopš šī gada augusta ukraiņu ģimenēm ir tiesības uz tādu pašu finansiālo palīdzību kā rumāņu ģimenēm, ja vien bērni ir dzimuši Rumānijas teritorijā - 719 (144 eiro) lejas par bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, un 292 (58 eiro) lejas par vecākiem bērniem.

Tāpat izplatīto video vidū ir tādi, kuros Džordžesku norāda, ka "iestājas par mieru, un tādēļ Rumānijai vajadzētu pārtraukt atbalsta sniegšanu Ukrainai, lai piespiestu to stāties pie sarunu galda". Jāpiemin, ka Džordžesku atteicies atbildēt uz tiešiem mediju jautājumiem par Krieviju, bet šādu "miera meklējumu pozīciju" regulāri ieņem tie, kas atbalsta Kremļa retoriku.

Turklāt Rumānijas izlūkošanas dienests norāda, ka viltus profili, kas atbalsta labējā politiķa kandidatūru izveidoti ne tikai sociālajā tīklā "TikTok", tādi atrodami arī vietnē "Telegram" un "Discord". Uz bez sociālajiem tīkliem novēroti aptuveni arī 85 000 mēģinājumi piekļūt Rumānijas vēlēšanu datiem un mainīt to saturu. Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka kiberuzbrucēji izmantojuši progresīvas metodes, lai slēptu savas pēdas, strādājot tādā veidā un mērogā, kas "raksturīgs valsts sponsorētiem kibernoziedzniekiem".

8. decembrī izšķirsies Rumānijas liktens

foto: AFP/Scanpix
Rumānijas otrajā vēlēšanu kārtā spēkiem mērosies liberāli konservatīvā kandidāte Elena Laskoni un  labēji noskaņotais Kelins Džordžesku.
Rumānijas otrajā vēlēšanu kārtā spēkiem mērosies liberāli konservatīvā kandidāte Elena Laskoni un labēji noskaņotais Kelins Džordžesku.

Tā kā neviens no kandidātiem nav saņēmis absolūto balsu vairākumu prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, 8. decembrī valstī tiks rīkota balsojuma otrā kārta. Tajā labējo kandidāts Kelins Džordžesku mērosies spēkiem ar liberāli konservatīvās Rumānijas Glābšanas savienības kandidāti Elenu Laskoni.

Džordžesku Rumānijas izlūkošanas dienesta sniegtos datus noraida, norādot, ka "nav iztērējis ne centa, lai sociālajos tīklos veicinātu savu popularitāti" un uzsver, ka balsojums par viņu bijis "protesta balsojums pret valdošo eliti".  Ja vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs liberāli noskaņotā Laskoni, viņa kļūs par pirmo sievieti prezidenti Rumānijas vēsturē. 

Ceturtdienas, 5. decembra, vakarā Rumānijā ir izsludināta protesta akcija, kurā demonstranti iestāsies par Eiropeisku valsts nākotni. Labējo kandidāts Džordžesku "brīdinājis iedzīvotājus par iespējamiem nemieriem, pieminot Ukrainas 2014. gada revolūciju, Eiromaidanu. "Es jūs lūdzu, palieciet ar savu ģimeni mājās. Mums ir nepieciešams sociālais miers. Dievs nepievils Rumāniju," sacīja Džordžesku.