Eiropas Parlaments apstiprina Urzulas fon der Leienas vadīto Eiropas Komisiju
Pēc debatēm ar Urzulu fon der Leienu par viņas jauno komandu un darba programmu Eiropas Parlamenta deputāti trešdien atklātā balsojumā apstiprināja jauno komisāru kolēģiju. Paredzams, ka komisāru kolēģija sāks darbu 1. decembrī.
370 deputāti balsoja par, 282 - pret, bet 36 atturējās. Sīkāka informācija par to, kā katrs deputāts balsoja, drīzumā būs pieejama Parlamenta tīmekļa vietnē un plenārsēdes protokolā. Lai komisāru kolēģija tiktu apstiprināta, bija vajadzīgs nodoto balsu vairākums.
Šis būs Urzulas fon der Leienas kā Komisijas priekšsēdētājas otrais pilnvaru termiņš. 2019. gada novembrī deputāti apstiprināja pirmo viņas vadīto Komisiju.
Pirms balsojuma Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar savu komandu un programmu. Viņa arī apstiprināja kandidātu izvērtēšanas procesa laikā deputātu pieprasītās izmaiņas komisāru atbildības jomās. “Mēs esam gatavi nekavējoties ķerties pie darba,” viņa teica, uzsverot, ka viņas vadītā Komisija vienmēr cīnīsies par brīvību, suverenitāti, drošību un labklājību. Viņas runu var izlasīt Komisijas tīmekļa vietnē.
U. Fon der Leiena paziņoja, ka Komisijas pirmā iniciatīva būs “konkurētspējas kompass”, lai mazinātu Eiropas inovācijas plaisu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, palielinātu drošību un neatkarību un panāktu dekarbonizāciju. Par Eiropas zaļo kursu viņa sacīja, ka “mums ir un mums būs jāturpina īstenot tā mērķus”. Viņa apņēmās nākt klajā ar “tīras rūpniecības kursu”, uzsākt stratēģisku dialogu par Eiropas automobiļu rūpniecības nākotni, turpināt darbu pie konkurētspējīgas aprites ekonomikas un strādāt pie Eiropas uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides.
Runājot par kariem Ukrainā, Tuvajos Austrumos un atsevišķos Āfrikas reģionos, Komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka “Eiropai ir jāuzņemas svarīgāka loma visos šajos reģionos”, uzsverot, kas tas “vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk”. Viņa sacīja, ka drošības stiprināšanai ir izšķiroša nozīme, un aicināja Eiropu vairāk tērēt aizsardzībai. “Eiropas drošība vienmēr būs šīs Komisijas prioritāte,” viņa piebilda.
Debatēs vairāki deputāti uzsvēra, ka jaunajai Komisijai ir ātri jāsāk risināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropa. Viņi aicināja Komisiju uzlabot Eiropas konkurētspēju, ņemot vērā pieaugošo globālo konkurenci, īstenot zaļo kursu, nodrošināt enerģētisko neatkarību un izveidot aizsardzības savienību, reaģējot uz karu Ukrainā. Citi pauda neapmierinātību ar jauno komisāru kolēģiju.
Eiropas Komisijas sastāvs
Leienai būs seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās.
Jaunajā EK sastāvā Teresa Ribera no Spānijas būs "tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārejas" izpildvietniece un būs atbildīga arī par konkurences politiku. Viņa vadīs darbu, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina īstenot Eiropas Zaļajā kursā izvirzītos mērķus un ka ES vienlaikus dekarbonizē un industrializē ekonomiku.
Henna Virkunena no Somijas būs priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju un viņa būs atbildīga arī par digitālo un progresīvo tehnoloģiju portfeli.
Līdzšinējais Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē būs priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju. Viņš būs atbildīgs arī par rūpniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vienoto tirgu.
Bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa būs augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos un priekšsēdētājas izpildvietniece. Savukārt rumāniete Roksana Minzatu būs priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par cilvēkiem, prasmēm un sagatavotību un viņa būs atbildīga par prasmēm, izglītību un kultūru, kvalitatīvām darbavietām un sociālajām tiesībām.
Rafaēle Fito no Itālijas būs priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos un viņš būs atbildīgs par portfeli, kas saistīts ar kohēzijas politiku, reģionālo attīstību un pilsētām.
Slovākijas pārstāvim Marošam Šefčovičam piešķirtas divas lomas - viņš būs tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs, un tas ir jauns portfelis, kas ietver arī muitas politiku. Viņam uzticēta arī otra loma: iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs, un šajā otrajā amatā viņš būs tieši pakļauts Leienai.
Arī Latvijas pārstāvim Valdim Dombrovskim būs dubulta loma. Viņš būs ekonomikas un ražīguma komisārs, kā arī viņam uzticēta īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi. Par šo darba daļu viņš būs tieši pakļauts Leienai.
Dubravka Šuica no Horvātijas būs Vidusjūras reģiona komisāre un viņa būs atbildīga arī par dienvidu kaimiņvalstīm. Viņa cieši sadarbošoties ar Kallasu un daudziem citiem komisāriem, lai attīstītu kopīgās intereses šajā reģionā.
Olivērs Vārheji no Ungārijas būs veselības un dzīvnieku labturības komisārs. Viņš būs atbildīgs par Eiropas Veselības savienības izveidi un turpinās darbu pie vēža apkarošanas un veselības profilakses.
Vopke Hukstra no Nīderlandes būs par klimatu, klimatneitralitāti un tīru izaugsmi atbildīgais komisārs. Viņš turpinās strādāt pie īstenošanas un pielāgošanās, klimata diplomātijas un dekarbonizācijas. Viņš būs atbildīgs arī par nodokļiem.
Aizsardzības un kosmosa komisārs būs Lietuvas pārstāvis Andrjus Kubiļus. Viņš strādās pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas.
Slovēnijas pārstāve Marta Kosa būs paplašināšanās komisāre, kas ir atbildīga arī par austrumu kaimiņvalstīm. Viņa strādās, lai atbalstītu Ukrainu un turpinātu darbu pie atjaunošanas, kā arī atbalstīs kandidātvalstis, lai sagatavotu tās pievienošanās procesam.
Jozefs Sīkela no Čehijas būs starptautisko partnerattiecību komisārs, savukārt Kosts Kadis no Kipras būs zivsaimniecības un okeānu komisārs.
Portugāles pārstāve Marija Luīza Albukērke būs finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre.
Adža Labiba no Beļģijas būs sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre. Tas ir vēl viens jauns portfelis, kurā tiks aplūkota izturētspēja, sagatavotība un civilā aizsardzība. Viņa būs atbildīga par centieniem vadību krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā.
Austrijas pārstāvis Magnuss Brunners būs iekšlietu un migrācijas komisārs. Viņš koncentrēsies uz Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanu, kā arī robežu stiprināšanu un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrādi.
Zviedrijas pārstāve Jesika Rūsvala būs vides, ūdens izturētspējas un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre. Viņai būs uzdevums palīdzēt saglabāt vidi un iekļaut dabu bilancē. Viņa palīdzēs attīstīt aprites un konkurētspējīgāku ekonomiku, un vadīs darbu ūdens noturības jomā, kas esot liela prioritāte turpmākajiem gadiem.
Pjotrs Serafins no Polijas būs budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs. Viņš būs tieši pakļauts Leienai un īpaši koncentrēsies uz nākamā ilgtermiņa budžeta sagatavošanu.
Par enerģētiku un mājokļiem atbildīgais komisārs būs Dans Jergensens no Dānijas. Viņa darbs palīdzēšot samazināt enerģijas cenas, ieguldīt tīrā enerģijā un nodrošināt, lai ES samazinātu atkarību. Viņš būs pirmais komisārs, kas atbild par mājokļiem, un pievērsīsies visiem aspektiem - no energoefektivitātes līdz ieguldījumiem un būvniecībai.
Ekaterina Zaharijeva no Bulgārijas būs pētniecības un inovāciju komisāre un viņa palīdzēšot nodrošināt, lai ES vairāk ieguldītu un koncentrētu savus izdevumus uz stratēģiskām prioritātēm un revolucionāriem jauninājumiem.
Īrijas pārstāvis Maikls Makgrāts būs demokrātijas, tiesiskuma un tiesiskuma komisārs un viņš arī vadīs darbu tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un patērētāju aizsardzības jomā.
Apostols Dzidzikosts no Grieķijas būs ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs. Viņš būs atbildīgs par preču un cilvēku mobilitāti.
Kristofs Hanzens no Luksemburgas būs lauksaimniecības un pārtikas komisārs. Viņa uzdevums būs īstenot stratēģiskā dialoga ziņojumu un ieteikumus. Pamatojoties uz stratēģisko dialogu, viņš izstrādās lauksaimniecības un pārtikas vīziju pirmajās 100 pilnvaru dienās.
Glens Mikallefs no Maltas būs par paaudžu taisnīgumu, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais komisārs.
Jūnijā Ministru kabinets nolēma EK locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV). Tā bija jau trešā reize, kad Dombrovskis virzīts ES komisāra amatam.
Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņu izvirzīja un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.
Pēc 2019.gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.