"Memoriāls": politieslodzīto skaits Krievijā ir daudz lielāks, nekā tiek atzīts
Krievijas varasiestāžu represijas pret disidentiem kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir daudz par zemu novērtētas, un patiesībā tūkstošiem krievu un ukraiņu ir ieslodzīti cietumā politisku iemeslu dēļ, ziņu aģentūrai AFP norādījusi Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memoriāls".
Krievijā jau agrāk bija slikts stāvoklis cilvēktiesību jomā, taču kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā politiskās represijas sasniegušas mērogu, kāds nav pieredzētas kopš komunistiskā režīma laikiem. "Memoriāls" uzskata, ka Krievijā politieslodzīto ir daudz vairāk, nekā cilvēktiesību organizācijas apzinās.
"Memoriālam" 2022.gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija, bet Krievijā organizācija ir aizliegta.
Organizācijas politieslodzīto atbalsta nodaļas vadītājs Sergejs Davidis AFP sacīja, ka Krievijas varasiestādes ir aizturējušas aptuveni 7000 ukraiņu civiliedzīvotāju. Līdzīgu skaitli aplēsusi arī ukraiņu nevalstiskā organizācija "Pilsonisko brīvību centrs".
"Memoriāls" atklājis, ka arī vairāki simti krievu kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā tiek turēti apcietinājumā apsūdzībās par valsts nodevību vai sabotāžu. Ierosinātas arī tūkstošiem krimināllietu par atteikšanos karot Ukrainā, atklāja Davidis.
Krievijā apcietinājumā atrodas arī vairāki desmiti ukraiņu karavīru, pret kuriem neizturas kā pret karagūstekņiem, bet gan apsūdzētajiem krimināllietās.
Davidis norādīja, ka 1300 cilvēki aizturēti lietās, ko izdevums "OVD-Info", kas veic politisko represiju uzskaiti, uzskata par politiskām. "Praktiski visos šajos gadījumos mēs varam runāt par politisku motīvu vai šo cilvēku tiesību pārkāpumiem," viņš piebilda.
Pašreizējā "Memoriāla" politieslodzīto sarakstā ir 778 vārdi, taču tajā nav iekļauti cilvēki, kuri tiek tiesāti slepeni, kas Krievijā ir kļuvusi par ārkārtīgi izplatītu praksi.
Davidis uzsvēra, ka 778 vārdi ir tikai aisberga virsotne, jo "Memoriāls" nevar ar pārliecību noteikt ieslodzītā statusu lietās, kur tiesas process notiek aiz slēgtām durvīm, bet dažos gadījumos nav iespējams pat uzzināt par šādas lietas esamību.
"Mēs saprotam, ka mūsu informācija nav pilnīga, un mēs cenšamies līdztekus politieslodzīto sarakstam izveidot arī citus, pilnīgākus sarakstus ar cilvēkiem, kas tiek vajāti politisku un nelikumīgu iemeslu dēļ," sacīja Davidis.
"Memoriāla" līdzpriekšsēdētājs Oļegs Orlovs pagājušajā mēnesī aģentūrai AFP pastāstīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, viņš atklājis daudzus politisku motīvu dēļ ieslodzītus cilvēkus, par kuriem "Memoriāls" iepriekš nav zinājis.
Februārī Orlovam tika piespriests divarpus gadu cietumsods apsūdzībā par atkārtotu armijas diskreditēšanu. Viņš bija publiski kritizējis karu Ukrainā. Jūlijā 71 gadu vecais Orlovs tika atbrīvots starptautiskā ieslodzīto apmaiņā un devās uz Vāciju.
