Opra Vinfrija brīdina, ka šīs amerikāņiem var būt pēdējās vēlēšanas

"Ja mēs rīt neieradīsimies, pastāv pilnīgi reāla iespēja, ka mums vairs nekad nebūs iespējas nobalsot,” Vinfrija brīdināja pūli, kas vairākas stundas gaidīja, lai redzētu uzstāšanos, kurā piedalījās tādi mākslinieki kā Lady Gaga, Rikijs Martins, Will.i.am, Fat Joe un The Roots.

Vinfrija uzrunāja demokrātus: „Visa tā trauksme un bailes, ko jūs jūtat, tās ir, jo jūs apzināties briesmas.” Viņa piebilda: „Un jūs to varat mainīt ar savu balsi.”

Gandrīz visi rādītāji liecina, ka otrdienas prezidenta sacensība starp Harisu un Trampu būs ļoti sīva. 

Ja Harisa uzvarēs Baltajā namā, tas būs ievērojams noslēgums vienām no visdramatisākajām prezidenta vēlēšanām mūsdienu vēsturē. Viņai tika dotas tikai 13 nedēļas, lai mēģinātu uzvarēt Trampu, kurš savu 2024. gada kandidatūru izsludināja agrāk nekā jebkurš kandidāts līdz šim.

Jau ziņots, ka ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits.

Līdz pirmdienai iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.

Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024.gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu.

Cik liela būs vēlētāju aktivitāte, pagaidām nav skaidrs, taču 2020.gadā pie balsošanas urnām devās 66% balsstiesīgo amerikāņu, un tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1900.gada.

Taču ASV prezidenta vēlēšanās ne vienmēr uzvar tas kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu nacionālā mērogā, jo uzvara pienākas tam pretendentam uz Baltā nama atslēgām, kas ieguvis vairākumu elektoru kolēģijā, kuru veido 538 štatu pārstāvji.

Tādējādi, lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāizcīna vismaz 270 elektoru balsis.

Elektoru vietu skaits pa štatiem sadalīts atkarībā no katras pavalsts iedzīvotāju skaita un atbilst pavalsts pārstāvju skaitam Kongresā.

Vairumā štatu elektoru balsis tiek sadalītas pēc principa "uzvarētājs savāc visu", tas ir, visas attiecīgās pavalsts elektoru balsis pienākas tam kandidātam, par kuru šajā štatā balsojis vislielākais vēlētāju skaits.

Citāda kārtība ir tikai divos štatos - Meinā un Nebraskā, kur elektoru balsis piesaistītas Kongresa vēlēšanu apgabaliem.

Tādējādi vēlēšanu galīgo iznākumu faktiski izšķirs balsojuma rezultāts septiņos svārstīgajos štatos - Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā, Viskonsinā un Ziemeļkarolīnā. Šajās pavalstīs izšķiroša nozīme var būt katrai balsij.

Elektori formālai balsošanai par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pulcēsies savu štatu galvaspilsētās 17.decembrī, bet 6.janvārī viņu balsojumu apstiprinās Kongress.

Jaunievēlētais prezidents savu amata zvērestu dos 20.janvārī.

Līdz ar prezidenta vēlēšanām šodien tiek pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā.

Demokrāti cer atkarot šobrīd republikāņu kontrolēto vairākumu Pārstāvju palātā, kamēr republikāņi cer pārņemt savā kontrolē Senātu, kur demokrātiem šobrīd ir niecīgs vairākums.

11 no 50 ASV štatiem šodien notiek arī gubernatoru vēlēšanas, no kurām vislielākā uzmanība pievērsta vēlēšanām Ņūhempšīrā, Ziemeļkarolīnā, Indiānā un Vašingtonas pavalstī.

Vienlaikus dažādos štatos notiek daudzi referendumi par dažādiem jautājumiem.

Kopš 2022.gadā Augstākā tiesa atcēla 1973.gada spriedums lietā "Rou pret Veidu", ar kuru tika garantētas tiesības uz abortu, abortu jautājums politiskajās debatēs kļuvis par vienu no galvenajām tēmām.

Arī šodien desmit pavalstīs vēlētājiem būs iespēja paust savu viedokli par sieviešu reproduktīvajām tiesībām. Nebraskā šajā jautājumā notiks pat divi referendumi. Vienā no tiem balsošanai nodots priekšlikums par abortu aizliegumu pēc 12 grūtniecības nedēļas, bet otrajā - priekšlikums atļaut grūtniecības pārtraukšanu līdz brīdim, kad auglis spēj izdzīvot ārpus dzemdes.

Vairākos desmitos štatu vēlētājiem dota iespēja izteikties arī daudzos citos jautājumos. Piemēram, Kolorado vēlētājiem jāizlemj, vai aizliegt medīt pumas un lūšus. Savukārt Meinā pilsoņiem jālemj par štata karoga maiņu.

Tajā pašā laikā notiks dažāda līmeņa vietējo amatpersonu vēlēšanas, sākot ar štatu likumdevēju sapulču locekļiem, tiesnešiem, pilsētu mēriem un beidzot ar municipālo padomju locekļiem, grāfistu amatpersonām un šerifiem.