Sociāldemokrātiem ar diviem saviem partneriem ir vairākums valdības veidošanai Lietuvas Seimā
Saskaņā ar Lietuvā notikušo Seima vēlēšanu rezultātiem, Sociāldemokrātu partija un divi tās potenciālie centriski kreisie partneri ir ieguvuši vairākumu, lai spētu izveidot valdību.
Sociāldemokrāti vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 52 deputātu mandātus Seimā. Jāpiebilst, ka pašreizējā Seima sasaukumā sociāldemokrātiem bija tikai 14 deputāti. Savukārt, pašlai valdošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" ir otrajā vietā ar 28 mandātiem. Iepriekšējās Seima vēlēšanās 2020.gadā tā ieguva 50 mandātus.
Labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma" ir trešajā vietā ar 20 mandātiem. Centriski kreisā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" ieguvusi 14 mandātus - par diviem mandātiem mazāk nekā 2020.gada vēlēšanās. Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus - tikpat, cik līdzšinējā Seimā.
Centriski kreisā Zemnieku un zaļo savienība ieguvusi astoņus mandātus. Seima vēlēšanās 2020.gadā tā bija ieguvusi 32 mandātus, bet partija sašķēlās, kad no tās aizgāja Sauļus Skvernelis, kas vēlāk nodibināja Demokratisko partiju "Lietuvas vārdā". Centriski labējā partija "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" ieguvusi trīs mandātus - tikpat, cik iepriekšējās Seima vēlēšanās.
Seimā ievēlēti arī divi neatkarīgie deputāti Vitālijs Šeršņovs un Viktors Fjodorovs. Liberālā partija "Brīvība un taisnīgums" ieguvusi vienu mandātu savam līderim Artūram Zuokam, bet no labējās Nacionālās apvienības Seimā ievēlēts tās līdera vietnieks Vītauts Sinica. Sociāldemokrātiskajai partijai, Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienībai kopā ir 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.
Gaidāms, ka pēc vēlēšanām valdības veidošana tiks uzticēta sociāldemokrātu līderei Vilijai Blinkevičūtei, kas ir paudusi vēlmi vienoties par koalīciju ar "Lietuvas vārdā" un zaļzemniekiem. Savukārt "Lietuvas vārdā" līderim ekspremjeram Sauļum Skvernelim ir konflikts ar zaļzemnieku līderi Ramūnu Karbauski, kurš paziņojis, ka zaļzemnieki piekristu koalīcijai, ja valdībā nebūtu Skverneļa, kuru zaļzemnieki 2016.gadā izvirzīja premjera amatam, taču 2021.gadā, kad zaļzemnieki pēc nākamajām vēlēšanām bija nonākuši opozīcijā, viņš izveidoja savu partiju. Tikmēr Skvernelis koalīcijā nevēlas zaļzemniekus, bet kā iespējamos koalīcijas partnerus minējis Liberāļu kustību vai "Nemunas rītausmu", gan izvirzot nosacījumu, ka tās līderim Remiģijum Žemaitaitim, kas pazīstams ar antisemītiskiem izteikumiem, būtu jāmaina retorika. Taču Blinkevičūte noraidījusi iespēju ņemt koalīcijā "Nemunas rītausmu".
Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos. Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā tika ievēlēti 63 deputāti vienmandāta apgabalos. Astoņi vienmandāta apgabalu kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā 13.oktobrī ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.
