Moldova izvēlas savu nākotni. Iespējams, svarīgākais balsojums valsts pastāvēšanas vēsturē

Tādējādi Moldovas pilsoņiem faktiski piedāvāta izšķiršanās, vai pieslieties Rietumiem vai arī turpmāk palikt Krievijas ēnā.

Prezidenta vēlēšanas

Saskaņā ar aptaujām starp 11 kandidātiem uz valsts galvas amatu vadībā ir pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, kuru atbalsta vairāk nekā trešdaļa jeb aptuveni 36% vēlētāju. Savukārt par viņas galveno sāncensi - prokrieviski noskaņoto bijušo ģenerālprokuroru Aleksandru Stojanoglo gatavojas balsot 10% aptaujāto.

Sandu kampaņa cenšas viņu pasniegt kā Moldovas Eiropeiskās izvēles arhitekti, solot jau līdz 2030. gadam panākt valsts uzņemšanu ES. To demonstrē arī prezidentes lēmums vienlaikus ar vēlēšanām sarīkot referendumu par šī mērķa iekļaušanu konstitūcijā. Saskaņā ar oktobrī veikto aptauju šo ieceri atbalsta 63% respondentu.

Sandu pirmās prezidentūras laikā 2022. gada jūnijā Moldovai oficiāli tika piešķirts kandidātvalsts statuss, bet jau nākamā gada decembrī Eiropadome piekrita uzsākt ar Kišiņevu iestāšanās sarunas.

Lai gan Sandu galvenais kampaņas vēstījums uzrunā daudzus moldāvus, kas valsts integrācijā ES saskata ceļu uz stabilitāti un labklājību, viņas līdzšinējais iekšpolitiskais sniegums raisa vēlētājos zināmas šaubas. Prezidentes kritiķi norāda, ka daudz piesauktās tiesu sistēmas reformas nav sasniegušas gaidīto mērķi, bet tā dēvēto oligarhu varas likvidācija, kas bija viņas galvenais solījums 2020. gada kampaņas laikā, tā arī nav īstenojusies.

Tas devis iespēju cīņā iesaistīties bijušā prokrieviskā prezidenta Igora Dodona līdzgaitniekam Stojanoglo, kuru atbalsta Sociālistiskā partija. Arī viņš sola tiesu sistēmas reformēšanu, lai gan šos solījumus liek apšaubīt pret viņu uzsāktā izmeklēšana aizdomās par korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Trešajā vietā ir prokrieviskās "Mūsu partijas" līderis Renato Usatijs, kuru atbalsta 7,5% vēlētāju. Viņš uzstājas kā nacionālo interešu aizstāvis, taču savu saišu dēļ ar Maskavu un oligarhiem daudzus vēlētājus nespēj pārliecināt.

Nevienam no pārējiem astoņiem kandidātiem aptaujas nesola vairāk kā 4% balsu. To vidū vairums ir prokrieviski noskaņoti kandidāti. Lai gan bijušais premjerministrs un Dodona līdzgaitnieks Jons Kiku mēģina sevi pozicionēt kā Sandu kritiķi no nacionālistu pozīcijām, pār viņu klājas politiskās pagātnes ēna. Arī žurnālistei Natālijai Morari tiek pārmests no Maskavas saņemtais finansiālais atbalsts.

Kopumā prokrieviskajā nometnē dominē ārpus parlamenta esošās partijas, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar bēguļojošo prokrievisko uzņēmēju un politiķi Ilanu Šoru. Šobrīd Krievijā dzīvojošais Šors pērn tika aizmuguriski notiesāts par krāpniecību. Divas no viņa dibinātajām politiskajām partijām ir vai nu aizliegtas, vai tām liegts startēt vēlēšanās, jo tās atzītas par antikonstitucionālām un rada draudus nacionālajai drošībai.

Lai gan vairumam Šora atbalstīto kandidātu Centrālā vēlēšanu komisija (CEC) nav ļāvusi startēt vēlēšanās, daži no tiem tomēr pamanījušies reģistrēties. Starp tiem ir vēl viens bijušais premjers, kas savulaik vadījis komunistu valdību un šobrīd ir partijas "Moldovas nākotne" līderis, - Vasile Tarlevs. Pie šīs kategorijas pieskaitāma arī bijusī pretkorupcijas prokurore Viktorija Furtune, kas startē kā neatkarīgā kandidāte.

Ņemot vērā to, ka neviens no kandidātiem pirmajā kārtā, domājams, neiegūs vismaz pusi balsu, nāksies rīkot vēlēšanu otro kārtu, kas paredzēta 3.novembrī, līdz tam atstājot Moldovu visai nestabilā situācijā.

Politisko situāciju papildus sarežģī visai drūmie sociālekonomiskie apstākļi. Moldova joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, ko nomoka augstais bezdarba līmenis, zemās algas un lielā emigrācija. Kā aprīlī atzina Pasaules Banka, par spīti pastāvīgajai tautsaimniecības izaugsmei pēdējo divu desmitgažu laikā, nabadzība Moldovā joprojām ir izplatīta, īpaši lauku apvidos, kur ir ierobežota piekļuve pakalpojumiem un mazas ekonomiskās iespējas.

Daudzi moldāvi, īpaši laucinieki, pret eiropeisko integrāciju izturas ar skepsi, baidoties, ka tā tikai vairos ekonomisko nevienlīdzību un apdraudēs nacionālo suverenitāti. Šādas šaubas īpaši izplatītas gados vecu ļaužu un mazākumtautību vidū. Kā piemēru var minēt gagauzus, kas jau vēsturiski sliekušies Krievijas virzienā. Maskava, atklāti iejaucoties Moldovas iekšējās lietās, piedāvā gagauzu pensionāriem un sabiedriskā sektora darbiniekiem 100 ASV dolāru (92 eiro) lielu ikmēneša pabalstu, kas tiek pārskaitīts uz maksājumu kartēm, ko izsniegusi ar Krievijas Aizsardzības ministriju saistīta banka. Salīdzinājumam, vidējā pensija Moldovā ir 220 dolārus liela. Tāpēc Sandu, lai gūtu atbalstu viņas piedāvātajam ceļam uz pievienošanos ES, jācenšas uzrunāt arī tos moldāvus, kas jūtas pamesti novārtā.

Referendums

Sarīkojot referendumu vienā dienā ar prezidenta vēlēšanām, Sandu centusies paaugstināt vēlētāju aktivitāti un uzsvērt ES centrālo lomu Moldovas nākotnē. Lai gan aptaujas liecina, ka iespējamā dalība ES bauda vairākuma atbalstu, tas nebūt nav tik pārliecinošs. Pret to iebilst aptuveni trešdaļa moldāvu, bet vismaz 14% vēlētāju vēl nav izlēmuši, kā balsot, un referenduma iznākums vēl nav izšķirts. Tas lielā mērā var būt atkarīgs no vēlētāju aktivitātes, un tāpēc prokrieviskās partijas aicina savus atbalstītājus referendumu boikotēt, jo, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 33% no balsstiesīgajiem.

Arī ES ir visai ieinteresēta referenduma iznākumā. Moldovas uzņemšana blokā vairotu tā ietekmi Dienvidaustrumeiropā, kas kalpo kā valnis pret Krievijas agresiju. Tas iezīmēs arī vēsturisku šķirtni, valstij atsakoties no Krievijas uzturētās eirāzisma teorijas un izvēlētos eiropeisko nākotni.

Brisele Moldovai reformu īstenošanā sniegusi finansiālo, politisko un tehnisko atbalstu, taču nav skaidrs, cik liela būs ES gatavība to turpināt, ja valstī saglabāsies iekšējā sašķeltība. Piemēram, Gruzijā vairākums pilsoņu atbalsta dalību ES un NATO, taču pret Maskavu labvēlīgi noskaņotā valdība, šķiet, ir gatava atteikties no liberāli demokrātiskā kursa, un tas jau izpelnās arvien agresīvāku Briseles un ES dalībvalstu reakciju.

Tāpēc Moldovas panākumi ir atkarīgi ne tikai no pašas politiskās gribas, bet arī no ES ilgtermiņa gatavības uzturēt Kišiņevas integrācijas procesu.

Diasporas balsojums

Liela nozīme Sandu uzvarai 2020. gadā bija ārvalstīs mītošajiem moldāviem, kas veido aptuveni 10% no kopējā elektorāta un no kuriem otrajā kārtā par viņu balsoja 93%. Taču tagad daudzi moldāvu diasporā ir vīlušies par dzimtenē īstenoto reformu lēno gaitu.

Šajās vēlēšanās daļa ārvalstīs dzīvojošo Moldovas pilsoņu pirmo reizi varēs balsot pa pastu. Rietumvalstīs CEC atvērusi arī lielu skaitu vēlēšanu iecirkņu. Tikai Itālijā to ir 60. Tajā pašā laikā no sākotnēji plānotajiem 20 iecirkņiem Krievijā, kur reģistrēts vislielākais moldāvu vēlētāju skaits, iecirkņu skaits tika samazināts līdz pieciem, CEC to skaidrojot ar drošības situācijas pasliktināšanos. Galu galā, pakļaujoties Moldovas Ārlietu ministrijas spiedienam, atvērti tikai divi iecirkņi. CEC un Ārlietu ministrijas konfliktam nonākot atklātībā, Maskavā pat sarīkotas demonstrācijas, kuru dalībnieki protestējuši pret nepietiekamo iecirkņu skaitu.

Tajā pašā laikā 30 vēlēšanu iecirkņi iekārtoti Krievijas kontrolētajā separātiskajā Piedņestras reģionā, lai gan kandidātiem nav iespējas tur izvērst savu kampaņu.

Krievijas iejaukšanās

Likmes vēl vairāk paaugstina Krievijas iejaukšanās Kišiņevas iekšējās lietās. Maskava aktīvi mēģina ietekmēt gan Moldovas prezidenta vēlēšanas, gan ES referendumu. Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Krievija valstī iepludinājusi vairāk nekā 15 miljonus ASV dolāru, lai uzpirktu aptuveni 130 000 vēlētāju jeb saskaņā ar politikas analītiķa Valeriju Pašas aplēsēm gandrīz 10% elektorāta, kas piedalās balsošanā. Nauda Moldovā nogādāta ar Šora cilvēku starpniecību. Kišiņeva lēš, ka Kremlis līdztekus savu izlūkdienestu ilgstošajai graujošajai darbībai kopumā iepludinājis valstī 100 miljonus dolāru, lai ietekmētu 20.oktobra balsojuma iznākumu.

Šors piedāvājis vēlētājiem apmaiņā pret naudas atlīdzību referendumā balsot "Nē", bet prezidenta vēlēšanās atbalstīt Sandu sāncensi, kā arī izpildīt citus "uzdevumus".

Moldāvu amatpersonas atzīst, ka Maskavas iejaukšanās ir "bezprecedenta" un liecina par Kremļa apņēmību mainīt vēlēšanu un referenduma iznākumu, lai paturētu Moldovu savā ietekmes sfērā. "Tas ir aprēķināts, plaša mēroga pasākums, kura mērķis ir destabilizēt mūsu nākotni un izjaukt Moldovas ceļu uz ES," aģentūrai "Reuters" izteikusies Sandu padomniece Olga Roska.

Savas ietekmes saglabāšanai līdztekus finanšu svirām un dezinformācijai, Kremlis izmanto arī Moldovas iekšējo sašķeltību starp dažādām etniskām un lingvistiskām grupām, lauciniekiem un pilsētniekiem, kā arī starp bagātajiem un nabagajiem. Tiek izvērsta kampaņa baiļu uzkurināšanai, cenšoties iestāstīt, ka balsojums par tuvināšanos ES Moldovu nostādīs uz tā paša ceļa, uz kura nostājusies Ukraina, kas pakļauta atklātai Krievijas militārai agresijai. Krievijas uzturētās politiskās organizācijas un mediji uzkurina paniku, biedējot, ka integrācija ES sagraus valsti, iznīcinās tās neatkarību un panāks Krievijas karaspēka ienākšanu valstī, kā tas notika ar Ukrainu pēc 2014.gada "Maidana" revolūcijas.

Moldāvi tiek arī biedēti, ka pievienošanās ES veicinās inflāciju, pavērs ceļu nelegālajiem imigrantiem, pakļaus valsti politizētiem pretkorupcijas pasākumiem, uzspiedīs angļu valodu un moldāvu zemes tiks izpārdotas ārvalstniekiem.

Moldovas policija ziņo, ka vēlēšanās varētu iejaukties arī Krievijas atbalstīti noziedzīgie grupējumi, piemēram, sagrābjot sabiedriskās ēkas.

Krievijas iejaukšanās rezultātā pastiprinājusies Moldovas iekšējā sašķeltība un pieaugusi spriedze. Īpaši tas manāms nelielajā autonomajā Gagauzijas reģionā, kuru kontrolē Šora dibinātais prokrieviskais "Uzvaras bloks". Lai gan Kišiņevai lielas galvassāpes sagādā Krievijas karaspēka kontrolē esošais separātiskais Piedņestras reģions, tagad Moldovas varasiestādes uzskata, ka vislielākos valsts destabilizācijas draudus rada tieši Gagauzija, kamēr Piedņestras separātistu interesēs ir "status quo" saglabāšana.

ASV Valsts departaments Gagauzijas reģiona galvai Jevgēņijai Guculai piemērojis sankcijas, atzīstot viņu par Šora tīkla locekli. Valsts departaments norādījis, ka pēc mafijas parauga veidotais Šora "tīkls turpina Kremļa interešu veicināšanu Moldovā, cenšoties korumpēt Moldovas politisko sistēmu un apdraudēt Moldovas demokrātiju". Gucula kalpo nevis Gagauzijas un Moldovas tautas interesēm, bet Šora personiskajām interesēm un Kremļa interesēm, cenšoties destabilizēt situāciju Moldovā, uzsver Valsts departaments.

Maskava arī cer nomainīt pašreizējo proeiropeisko Moldovas valdību ar sev draudzīgu administrāciju, lai tādējādi savilktu ciešāk aplenkuma roku ap Ukrainu, ar kuru Moldovai ir gandrīz 1000 kilometru gara robeža.

Vienlaikus prokrieviskie spēki izvērsuši niansētāku un viltīgāku kampaņu, apgalvojot, ka moldāvi var saglabāt draudzīgas attiecības gan ar Maskavu, gan Briseli un ka nav nepieciešama nekāda izšķiršanās, un šāda propaganda, šķiet, uzrunājusi kādus 15% no vēlētājiem.

Izšķiršanās

Moldova, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz tikai 2,5 miljonus, tagad iesaistīta plašākā ģeopolitiskā sacensībā un kļuvusi par nozīmīgu kaujas lauku starp Krieviju un Rietumiem, jo atrodas izšķirīgā krustpunktā. Vēlēšanu un referenduma iznākumam būs ietekme arī aiz Moldovas robežām, un tas mainīs spēku samēru visā reģionā.

Vēlētājiem tiek piedāvāta nepārprotama izšķiršanās - pieslieties ES vai palikt Krievijas ēnā. Eiropeiskā izvēle piedāvā lielāku ekonomisko stabilitāti, tā varētu sniegt institucionālās reformas un likuma varu, kas Moldovai nepieciešama, lai atbrīvotos no korupcijas un oligarhu varas, norāda Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētniece Anda Bologa.

Palikšana Maskavas orbītā piedāvā vienīgi stagnāciju un nebeidzamu atkarību, Krievijai ar finanšu sviru un dezinformācijas palīdzību graujot Moldovas suverenitāti, atzīst Bologa.

Nelabvēlīgs referenduma iznākums vai nepārliecinoši prezidenta vēlēšanu rezultāti rada lielu risku. Ja Moldova sagrīļosies savā ceļā uz integrāciju ES, Krievija pastiprinās savus mēģinājumus destabilizēt situāciju valstī. Tas būs arī signāls, ka Briseles ietekme Dienvidaustrumeiropā mazinās, kamēr Maskavas vara pieaug.

Proeiropeisko spēku sakāve referendumā apdraudēs to leģitimitāti un pavērs prokrieviskajiem spēkiem telpu savas propagandas izplatīšanai. Savukārt, ja Sandu uzvara prezidenta vēlēšanās būs nepārliecinoša, tas var ietekmēt nākamgad gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Paša gan uzskata, ka neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma Sandu savulaik dibināto proeiropeisko liberālo Rīcības un solidaritātes partiju (PAS), kas šobrīd parlamentā kontrolē 63 no 101 deputātu vietas, nākamgad gaida smaga cīņa, lai saglabātu pašreizējo vairākumu.

Savukārt Moldovas parlamenta deputāts Oazu Nantoi, kas pārstāv PAS, sarunā ar "Reuters" pauda pārliecību, ka Krievija vēlas Moldovā panākt situāciju, kas līdzinātos apstākļiem Gruzijā, kur parlamentu kontrolē prokrieviskās partijas, kamēr prezidenta amatā atrodas proeiropeiska politiķe.

Avoti: CEPA, "Atlantic Council", "Reuters", "The Conversation", ZOiS, AFP.