DNS analīzes atklājušas "Vācijas pazudušā prinča" noslēpumu
Viņa dzimšana bija nezināma, viņa nāve noslēpumā tīta - tā stāv rakstīts uz kāda 1833. gadā miruša vīrieša, kuru daudzi tajā laikā uzskatīja par Vācijas karaliskās ģimenes pazudušo dēlu, kapa.
Kaspars Hauzers negaidīti uzradās Vācijas pilsētā Nirnbergā,1828. gada 26. maijā. Puisis bija 16 gadus vecs, un viņš apātiski klīda pa pilsētu ar noslēpumainu vēstuli rokās. Vēstule un Hauzera sadrumstalotās atmiņas atklāja mokošu stāstu: viņš visu bērnību pavadīja cietuma cellē, ko nedrīkstēja pamest. Puisis tik tikko spēja uzrakstīt savu vārdu, un viņa runa bija saraustīta.
Vēstule sastāvēja no divām daļām, kuras it kā bija rakstījuši atšķirīgi autori. Tās pirmajā daļā kāds vīrietis apgalvoja, ka 1812. gada 7. oktobrī pārņēmis Hauzeru savā aizbildniecībā, un iemācījis viņam rakstīšanu, lasīšanu un kristīgo pasaules uztveri. Otru vēstules daļu bija rakstījusi Hauzera māte, kas apgalvoja, ka zēns dzimis 1812. gada 30. aprīlī. Vēlākās analīzes gan apliecināja, ka vēstuli rakstījis viens un tas pats cilvēks.
Pēc jaunā puiša ierašanās pilsētā, vietējo iedzīvotāju vidū uzvirmoja fantastisks stāsts par to, ka Hauzers bijis princis, kas agrā jaunībā bija nolaupīts Badenas karaliskajai ģimenei. Lai gan ļaužu sacītajam nebija nekādu pierādījumu, baumas un intrigas pilsētā saglabājās, visai ātrā laikā padarot Hauzeru par īstu slavenību Eiropas augstākajās aprindās. Kamēr puisis baudīja sabiedrības labvēlību, daudzi viņu dēvēja par krāpnieku un viltvārdi.
Hauzers gāja bojā 1833. gadā, 33 gadu vecumā no durtas brūces krūtīs. Kamēr daļa iedzīvotāju norādīja, ka vīrieša nāve esot pierādījums viņa karaliskajām saknēm un nelabvēļu atriebībai, daļa iedzīvotāju bija skeptiski, uzskatot, ka puisis sevi ievainojis pats, lai no jauna iekarotu sabiedrības interesi, kas jau bija sākusi noplakt.
Vairāk nekā simts gadus pēc viņa nāves zinātnieki joprojām centās atrast pierādījumus par viņa cēlo izcelsmi, un deviņdesmito gadu vidū Hauzera asinīs atrastie ģenētiskie dati liecināja, ka viņš nebija saistīts ar Badenu dzimtu. Tomēr vēlākie analīžu rezultāti, kas tika ņemti no viņa matiem šos datus apstrīdēja.
Tomēr pavisam nesen zinātnieki veica jaunas Hauzera matu analīzes ar modernām metodēm, kas skaidri pierādīja, ka viņš nebija Badenu pazudušais princis. Izmantojot uzlabotas DNS analīzes tehnoloģijas, zinātnieki atklāja, ka Hauzera mitohondriju DNS nesakrīt ar Badenu dzimtas DNS, galīgi izslēdzot iespēju, ka viņš bija nolaupīts princis.
Lai gan šie atklājumi neatrisina jautājumu, kas patiesībā bija Kaspars Hauzers, tie sniedz būtisku ieguldījumu vēsturisko mīklu risināšanā, uzsverot moderno DNS analīzes tehnoloģiju spēju izgaismot pagātni. Hauzera kapakmens viņu joprojām dēvē par "sava laika mīklu", un, šķiet, šī mīkla vēl gaida savu pilnīgu atrisinājumu.
