1951. gadā no Kalifornijas parka nolaupītais sešgadnieks pēc septiņiem gadu desmitiem atrasts dzīvs

Luiss Armando Albino bija tikai sešus gadus vecs, kad 1951. gadā sieviete viņu aizvilināja no parka Ouklendā, Kalifornijā, solot aizvest uz veikalu nopirkt konfektes. Albino spēlējās ar savu vecāko brāli Rodžeru, kurš bija vienīgais nozieguma liecinieks. Zēnu māte nekad vairs neredzēja savu dēlu Luisu; viņa nomira 2005. gadā, nezinot viņa likteni.

Neskatoties uz plašo pazudušā bērna meklēšanu tajā laikā, izmeklēšana apstājās, un gadu desmitiem ģimenei šī lieta palika kā sāpīga mīkla. Taču nejaušs radinieka veikts DNS tests atklāja saikni ar vīrieti, kurš dzīvoja otrā valsts pusē, un izrādījās, ka tas ir nolaupītais Albino. Pēc nolaupīšanas Albino tika nogādāts ASV austrumu krastā un audzināts turienes ģimenē.

Albino 1950. gada vasarā tika atvests uz ASV kopā ar saviem vecākiem un pieciem brāļiem un māsām. Viņu nolaupīja tikai dažus mēnešus vēlāk, 1951. gada februārī. Viņš pameta parku kopā ar sievieti, kura valkāja lakatu un runāja ar viņu spāniski, kā stāstīja viņa toreiz desmitgadīgais brālis. Milzīgie meklēšanas darbi, kuros iesaistījās policija, tuvējās Ouklendas armijas bāzes karavīri, Krasta apsardze un FIB, nebija veiksmīgi.

Zēna māte Antonia Albino nekad nezaudēja cerību un vēl gadu desmitiem pēc dēla pazušanas turpināja uzturēt lietu sabiedrības uzmanībā. Viņa apmeklēja policijas pazudušo personu biroju katru dienu, bet galu galā šie apmeklējumi kļuva retāki, jo viņai regulāri tika paziņots, ka lietā nav nekādu jaunu pavedienu.

"Viņa vienmēr juta, ka viņš ir dzīvs," sacīja viņas mazmeita Alīda Alekina — Albino brāļameita. "Viņa šo sajūtu paņēma līdzi uz kapu... Visu šo laiku ģimene domāja par viņu. Es vienmēr zināju, ka man ir onkulis. Mēs bieži par viņu runājām. Mana vecmāmiņa nēsāja oriģinālo laikraksta rakstu savā makā, un viņa vienmēr runāja par viņu. Viņa fotogrāfija vienmēr bija piekārta ģimenes mājā."

Tieši Alekina galu galā atrisināja šo lietu. 2020. gadā viņa izdarīja DNS testu "vienkārši jautrībai", bet viņa bija pārsteigta, kad tests uzrādīja 22 procentu sakritību ar vīrieti, kurš dzīvoja ASV otrā pusē, lai gan viņas mēģinājumi sazināties ar viņu sākotnēji bija neveiksmīgi. Šogad viņa atjaunoja savus pūliņus pēc tam, kad vairāk izpētīja sava onkuļa nolaupīšanu, un jūnijā ar veciem laikrakstu rakstiem un DNS rezultātiem vērsās pie Ouklendas policijas, kur izmeklētāji piekrita, ka tas ir būtisks pavediens.

Policisti atrada Albino un paņēma jaunu DNS paraugu, kas sakrita ar viņa māsu. Šoreiz sakritība bija vēl stiprāka, un tas apstiprināja, ka šis vīrietis tiešām ir Albino. Alekina sacīja, ka viņa un viņas māte raudāja, dzirdot šo ziņu: "Es satvēru mammas rokas un teicu: "Mēs viņu atradām.” Es biju sajūsmā."

FIB jūnijā atveda Albino un dažus viņa radiniekus uz Ouklendu, lai viņi satiktos ar senpazudušo ģimeni. Viņš satika savu brāļameitu Alekinu, savu māsu un brāli Rodžeru, kurš bija pēdējais, kurš viņu redzēja."Viņi apskāva viens otru cieši un ilgi," sacīja Alekina. "Viņi apsēdās un vienkārši runāja." Ziņas par emocionālo atkalapvienošanos izskanēja visā pasaulē.

Albino atklāja, ka ir pensionēts ugunsdzēsējs un jūras kājnieks, kurš dienējis Vjetnamā. Viņš ir arī tēvs un vectēvs.

Jūlijā viņš atgriezās uz vēl vienu atkalapvienošanos ar savu veco ģimeni — pēdējo reizi, kad viņš satikās ar savu slimo vecāko brāli Rodžeru, kurš nomira augustā, beidzot uzzinājis, kas noticis ar viņa pazudušo brāli.

Albino publiski nav komentējis savu ievērojamo dzīvesstāstu, un detaļas par šo lietu un atkalapvienošanos paliek neskaidras. Nav zināms, vai Albino tika dots jauns vārds, vai sieviete, kura viņu uzaudzināja, bija tā pati, kas viņu nolaupīja no parka, un vai viņš bija informēts, ka viņa ģimene viņu meklē.

Alekina sacīja, ka viņas onkulis nevēlas runāt ar medijiem un, lai gan viņam ir daļējas atmiņas par nolaupīšanu un ceļojumu pāri valstij, pieaugušie viņa dzīvē nekad neatbildēja uz viņa jautājumiem.