Vācijā pieaug spiediens uz valdību: pēc traģiskā uzbrukuma Zolingenē pieprasa stingrākus imigrācijas ierobežojumus
Vācijā otrdien notiek valdības, partiju un federālo zemju līderu sarunas par migrāciju un drošību, un vairāki politiskie līderi jau pieprasījuši stingrāku patvēruma piešķiršanas un imigrācijas politiku.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sasauca šo tikšanos pēc traģiskā uzbrukuma Zolingenē, kur 23. augustā kāds Sīrijas pilsonis pilsētas svētkos ar nazi nodūra trīs cilvēkus. Uz sarunām Berlīnē uzaicināti arī visu 16 Vācijas federālo zemju vadītāji.
Opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) līderi aicināja Šolcu īstenot lielas pārmaiņas, reaģējot uz Zolingenē notikušo. Arī liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas kopā ar sociāldemokrātiem (SPD) un zaļajiem ietilpst Šolca vadītajā koalīcijā, pievienojās šiem aicinājumiem.
"Mums ir nepieciešama fundamentāla migrācijas politikas reorganizācija," uzsvēra CDU politiķis Romāns Poseks, kurš ieņem iekšlietu ministra amatu Hesenē. Viņš piebilda, ka, viņaprāt, rezultātus nepieciešams sasniegt jau īstermiņā.
"Ja migrācijas politika nemainīsies, demokrātijai tiks nodarīts milzīgs kaitējums," paziņoja brīvo demokrātu ģenerālsekretārs Bijans Djirs-Sarajs.
Vācijas Iekšlietu ministrija, kas rīko sanāksmi, paziņoja, ka sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta drošības pasākumu kopumam, par kuru pagājušajā nedēļā paziņoja Šolca valdība, reaģējot uz Zolingenas uzbrukumu.
Uzbrukumā aizdomās turamais Sīrijas pilsonis apsūdzēts slepkavībā un par iespējamo dalību teroristu organizācijā "Islāma valsts".
Poseks kritizēja valdības priekšlikumu, jo tas nepiedāvā risinājumu problēmām uz valsts ārējām robežām. Viņaprāt, valdībai būtu jāapsver veidi kā novērst nelegālo imigrantu ierašanos Vācijā.
Šolcs partiju sanāksmē nepiedalīsies. Sarunas vadīs iekšlietu ministre Nensija Fēzere un tajās piedalīsies tieslietu ministrs Marko Bušmans un ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Šolca valdība pagājušajā nedēļā ierosināja stingrākus noteikumus nažu nēsāšanai publiskās vietās, stingrākus ierobežojumu pabalstiem patvēruma meklētājiem un lielākas pilnvaras policijai, saskaroties ar islāmistu draudiem.
Priekšlikums paredz, ka patvēruma meklētāji, kas sākotnēji reģistrējušies citā Eiropas Savienības (ES) valstī, vairs nevarēs pieteikties pabalstiem Vācijā. Paredzēts arī atvieglot to ārzemju pilsoņu deportēšanu, kas pastrādājuši noziegumu ar ieroci.
Iekšlietu ministrija norādīja, ka šiem priekšlikumiem būtu jākalpo par pamatu partiju sanāksmei. Ministrijas preses pārstāvis uzsvēra, ka viņi ir atvērti ierosinājumiem no konservatīvo bloka CDU/CSU un federālo zemju līderiem un tie tiks apspriesti.
CDU līderis Frīdrihs Mercs pirms sarunām sacīja, ka nekontrolēta imigrācija ir galvenā problēma, kas ir jārisina. "Ja koalīcija vēlas runāt ar mums par risinājumu, tad imigrācijas ierobežošanai ir jābūt darba kārtības prioritātei," norādīja Mercs, uzsverot, ka imigranti, kas ierodas Vācijā nelegāli, būtu jau uz robežas jāatraida.
Problēmu nav iespējams atrisināt tikai ar deportēšanu, viņš piebilda. CDU līderis aicināja izsludināt valstī ārkārtējo situāciju, lai būtu iespējams apiet Eiropas Savienības tiesību aktus migrācijas jomā un paātrināt deportācijas.
Neskatoties uz faktu, ka sanāksmi apmeklē augsta ranga politiķi, valdība tomēr ļāvusi noprast, ka nevajadzētu likt lielas cerības uz tūlītējiem rezultātiem.
