Turcija gatava Kiprā būvēt flotes bāzi, "ja būs nepieciešams"

"Ja būs nepieciešams, mēs varam uzbūvēt bāzi un flotes struktūras" sadalītās salas ziemeļos, Erdogana teikto citē ziņu aģentūra "Anadolu".

"Mums ir arī jūra," sacīja Erdogans, kas pēc vizītes Kipras ziemeļu daļā, lai atzīmētu 50 gadus kopš Turcijas iebrukuma, atlidojis atpakaļ uz Turciju.

Erdogans sestdien noraidīja ANO atbalstīto Kipras federālo modeli, sakot, ka neredz jēgu atsākt sarunas par šādu plānu.

Pēdējā sarunu kārta par salas atkalapvienošanos, ko atbalstīja ANO, izjuka 2017.gadā.

Kamēr Kipras dienviddaļa, ko kontrolē starptautiski atzītā valdība, ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, 1983.gadā turku kopienas līderu pašpasludinātā Ziemeļkipras Turku republika (ZKTR), ko atzīst vienīgi Ankara, ekonomiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas. Tur joprojām uzturas arī gandrīz 30 000 vīru liels Turcijas armijas garnizons.

Kā ziņots, Kipra sestdien piemin 50.gadskārtu kopš Turcijas iebrukuma. 1974.gada 20.jūlijā plkst.5.30 Turcijas armija uzsāku operāciju "Atila", kuras rezultātā tika okupēta salas ziemeļu trešdaļa, kur mita aptuveni 40% iedzīvotāju.

Turcija iebruka Kiprā, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju, pret ko kategoriski iebilda turku kopiena, kas tobrīd sastādīja aptuveni piektdaļu no salas iedzīvotāju kopskaita.

Tikai 14 gadus iepriekš Kipra bija ieguvusi neatkarību no Lielbritānijas, un tās konstitūcijā bija fiksēti sarežģīti mehānismi turku minoritātes tiesību nodrošināšanai.

Līgums par neatkarības piešķiršanu aizliedza salas pievienošanos Grieķijai vai Turcijai, kā arī tās sadalīšanu. Londona, Atēnas un Ankara tika atzītas par Kipras neatkarības, teritoriālās nedalāmības un drošības garantiem.

Taču jau trīs gadus vēlāk izcēlās nopietna starpkopienu vardarbība, kas piespieda turku kopienu uz pašnorobežošanos savos anklāvos, novedot pie pirmās Nikosijas sadalīšanas divās daļās.