Trampu mēģina nošaut, Baidenu - pierunāt izstāties. Cīņa par Balto namu kļūst aizvien nokaitētāka.
ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa jau ritēja diezgan nokaitētā atmosfērā, taču politiskais klimats valstī radikāli mainījās 13. jūlijā, kad mītiņa laikā Pensilvānijas štata Batlerā notika atentāts pret republikāņu kandidātu, eksprezidentu Donaldu Trampu.
13. jūlija vakarā Ameriku un visu pasauli satricināja atentāts pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu, kuram lode trāpīja labajā ausī. Šāvējs paspēja vēl nogalināt vienu mītiņa skatītāju un kritiski ievainot vēl divus, pirms viņu nogalināja snaiperis. Pie nogalinātā jaunieša nebija personu apliecinošu dokumentu, taču pēc DNS analīzes noskaidrojās, ka viņš ir 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss no Pensilvānijas.
Pēdējo reizi Baltā nama kandidātu nogalināja 1968. gada 5. jūnijā, kad demokrātu Robertu Kenediju Losandželosā nošāva Sirhans Sirhans, kurš joprojām izcieš mūža ieslodzījumu. Interesanti, ka pašreizējās vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts piedalīsies viņa dēls Roberts Kenedijs jaunākais. Viņa tēvabrāli, 35. ASV prezidentu Džonu Kenediju nošāva 1963. gada 22. novembrī.
Likteņa ironija — kad 1980. gadā ievēlētais Reigans 1989. gada 20. janvārī atstāja Balto namu pēc diviem prezidenta termiņiem, viņš pārtrauca pirms pusotra gadsimta aizsākto bēdīgo tradīciju, kad ik pēc 20 gadiem ievēlētie prezidenti nenodzīvo līdz sava termiņa beigām. 1840. gadā ievēlētais Viljams Henrijs Harisons nomira 1841. gadā, 1860. gadā ievēlētais Abrahams Linkolns tika nogalināts 1865. gadā, 1880. gadā ievēlētais Džeimss Garfīlds tika nogalināts 1881. gadā, 1900. gadā ievēlētais Viljams Makinlijs tika nogalināts 1901. gadā, 1920. gadā ievēlētais Vorens Hārdings nomira 1923. gadā, 1940. gadā (trešo reizi) ievēlētais Franklins Rūzvelts nomira 1945. gadā savas ceturtās prezidentūras laikā, bet 1960. gadā ievēlētais Džons Kenedijs tika nogalināts 1963. gadā.
