Kas ir zināms par jaunieti, kurš mēģināja nogalināt ASV eksprezidentu Donaldu Trampu?
Sestdien pasauli pāršalca atentāta mēģinājums pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu. ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir paziņojis, ka cilvēks, kurš ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štata Batlerā sašāva Trampu, ir 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss. Jau ziņots, ka apšaudes laikā tika nogalināts vēl viens cilvēks, bet divi smagi ievainoti.
Pēc tam, kad Krukss no 122 metru attāluma nespēja nošaut Trampu, trāpot tikai viņam ausī, viņš raidīja vairākas lodes uz mītiņa dalībniekiem, nogalinot kādu 50 gadus vecu vīrieti, bet vēl divus ievainojot. Nogalinātais vīrietis bijis kvēls Trampa piekritējs, kurš mēģināja “aizsargāt savu ģimeni”, paziņoja Pensilvānijas štata gubernators Džošs Šapiro. Pēc tam policijas snaiperi nogalināja šāvēju, kuram nebija personu apliecinošu dokumentu, tādēļ viņu identificēja pēc DNS analīzēm.
Mediji vēsta, ka Krukss dzīvoja ar saviem vecākiem Pensilvānijas štata Pitsburgas klusā piepilsētā Betelparkā apmēram 70 kilometrus no atentāta vietas. Viņa māte bija demokrātu partijas atbalstītāja, bet tēvam pie sirds tuvāka bija libertāriešu partija.
2022. gadā viņš pabeidza skolu, saņemot 500 dolāru prēmiju par sekmēm matemātiskā un dabaszinātnēs, un par viņu rakstīja vietējā avīze. Klasesbiedri un skolotāji viņu raksturoja kā klusu zēnu, bet kāds klasesbiedrs atzina, ka viņš bieži tika klasē pazemots.
Pēc skolas pabeigšanas Krukss strādāja veco ļaužu pansionāta virtuvē.
Interesanti, ka pats Krukss bija reģistrēts Trampa Republikāņu partijas atbalstītājs, un kāds klasesbiedrs viņu bija raksturojis kā cilvēku ar “nedaudz labējām nosliecēm”, tiesa, pirms trim gadiem viņš ziedoja 15 dolārus organizācijai “ActBlue”, kas atbalsta Trampa konkurentus demokrātus. Šis ziedojums veikts 2021. gada 20. janvārī — dienā, kad stājās amatā pašreizējais prezidents Džo Baidens, kurš pieveica līdzšinējo prezidentu Trampu, tomēr to neuzskatītu par likumīgu, jo Kruksam tobrīd vēl nebija 18 gadu.
ASV mediji vēsta, ka uzbrukuma brīdī Krukss bija uzvilcis T-krekliņu ar “YouTube” kanāla “Demolition Ranch” logotipu. Šis kanāls, kuram ir miljoniem abonentu, ir pazīstams ar klipiem, kuros izmanto šaujamieročus un sprāgstvielas.
Izmeklētāji uzskata, ka atentātā izmantoto ieroci pirms vairāk nekā pusgada likumīgi bija iegādājies Kruksa tēvs, aģentūrai “Associated Press” izteicās divi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kuri vēlējās palikt anonīmi. Savukārt Kruksa automašīnā tika atrastas aizdomīgas ierīces. Telekanāls CBS ziņoja, ka Kruksa rīcība bija komerciāli pieejams aprīkojums, kas spēja aktivēt šīs ierīces. Uz notikuma vietu tika izsaukti sapieri, lai izmeklētu un vajadzības gadījumā neitralizētu šīs ierīces.
Pagaidām nav zināms, kas pamudinājis Kruksu šaut uz Trampu. “Mēs pašlaik neesam noskaidrojuši motīvu,” sestdienas vakarā notikušajā brīfingā paziņoja FIB Pitsburgas nodaļa īpašai aģents Kevins Rodžeks. Izmeklēšana par notikušo varētu ilgt mēnešiem, un izmeklētāji sola “nenogurstoši” strādāt motīva noskaidrošanai, viņš piebilda. Pagaidām uzskata, ka Krukss darbojies viens, taču izmeklēs arī versijas par iespējamiem līdzdalībniekiem mītiņa dalībnieku pūlī.
Nošautā jaunieša tēvs Metjū bija šokēts par notikušo. Sarunā ar CNN viņš izteicās, ka mēģina saprast “kas, pie velna, notiek”, bet pirms publiski izteikties par savu dēlu, vispirms runās ar tiesībsargājošām iestādēm.
Tikmēr policija bloķējusi ceļu uz Kruksa māju, ziņo “CBS News”. Tuvējo māju iedzīvotāji nakts laikā steidzami evakuēti, policistiem skaidrojot, ka mājā esot atrastas sprāgstvielas. Pieeja tuvējai apkārtnei joprojām tiek stingri kontrolēta, policijas automašīnas bloķē ceļus, un tikai šī rajona iedzīvotāji drīkst iebraukt vai izbraukt.
Kāds aculiecinieks izteicās BBC, ka redzējis vīrieti — iespējams, Kruksu — ar šauteni uz ēkas jumta pirms Trampa sašaušanas. TMZ iegūtajos videomateriālos redzams šaušanas sākuma brīdis. Informētas personas tiesībsargājošās iestādēs izteicās CBS, ka kāds garāmgājējs par šo personu ziņoja, taču policisti īsi pirms apšaudes viņu pazaudēja no redzesloka.
ASV vēstures laikā no slepkavu rokām dzīvību zaudējuši četri prezidenti — 1865. gada 14. aprīlī Vašingtonas Forda teātrī aktieris Džons Vilkss Būts nošāva Abrahamu Linkolnu, 1881. gada 2. jūlijā advokāts Čārlzs Gito Vašingtonas dzelzceļa stacijā nāvējoši ievainoja Džeimsu Garfīldu (viņš nomira no ievainojumiem 19. septembrī), 1901. gada 6. septembrī poļu anarhists Leons Čolgošs nāvējoši sašāva Viljamu Makinliju (viņš nomira 14. septembrī). Visslavenākā prezidenta slepkavība notika 1963. gada 22. novembrī, kad bijušais ASV jūras kājnieks Lī Hārvijs Osvalds Dalasā nošāva Džonu Kenediju, tiesa, šī slepkavība apaugusi ar neskaitāmām sazvērestības teorijām, un daudzi uzskata, ka slepkava bija cita persona.
Jāpiebilst, ka atentātos ievainojumus guvuši vēl divi ASV prezidenti — 1912. gada 14. oktobrī salona īpašnieks Džons Šranks sašāva Teodoru Rūzveltu, bet slavu alkstošais Džons Hinklijs jaunākais 1981. gada 30. martā smagi ievainoja Ronaldu Reiganu. Atentāta mēģinājumi bijuši arī pret Endrū Džeksonu, Viljamu Taftu, Herbertu Hūveru, Franklinu Rūzveltu, Hariju Trumenu, Džeraldu Fordu, Džimiju Kārteru, Džordžu Bušu vecāko, Bilu Klintonu, Džordžu Bušu jaunāko, Baraku Obamu un Džo Baidenu, nemaz nerunājot par jau minētajiem prezidentiem.
Likteņa ironija — kad Reigans 1989. gada 20. janvārī atstāja Balto namu pēc diviem prezidenta termiņiem, viņš pārtrauca pirms pusotra gadsimta aizsākto bēdīgo tradīciju, kad ik pēc 20 gadiem ievēlētie prezidenti nenodzīvo līdz sava termiņa beigām.
1840. gadā ievēlētais Viljams Henrijs Harisons nomira 1841. gadā, 1860. gadā ievēlētais Abrahams Linkolns tika nogalināts 1865. gadā, 1880. gadā ievēlētais Džons Garfīlds tika nogalināts 1881. gadā, 1900. gadā ievēlētais Viljams Makinlijs tika nogalināts 1901. gadā, 1920. gadā ievēlētais Vorens Hārdings nomira 1923. gadā, 1940. gadā (trešo reizi) ievēlētais Franklins Rūzvelts nomira 1945. gadā savas ceturtās prezidentūras laikā, bet 1960. gadā ievēlētais Džons Kenedijs tika nogalināts 1963. gadā.
