Arktikas kolonijā nomocītā opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Krievija pasludina par teroristi un ekstrēmisti
foto: dpa/picture-alliance
Jūlija Navaļnaja Berlīnes sv. Marijas baznīcas dievkalpojumā Alekseja dzimšanas dienā 2024. gada 4. jūnijā.
Pasaulē

Arktikas kolonijā nomocītā opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Krievija pasludina par teroristi un ekstrēmisti

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Krievija ceturtdien iekļāvusi opozicionāri Jūliju Navaļnaju teroristu un ekstrēmistu sarakstā. Otrdien Krievija izdeva orderi Navaļnajas aizturēšanai. Tiesa apmierināja izmeklētāju prasību aizmuguriski piemērot Jūlijai Navaļnajai, kas apsūdzēta par dalību "ekstrēmistiskā organizācijā", apcietinājumu uz diviem mēnešiem.

Arktikas kolonijā nomocītā opozicionāra Alekseja N...

Navalnaja ir solījusi turpināt sava vīra, kolonijā nomocītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija cīņu pret diktatora Vladimira Putina režīmu. "Ja viņi ceļ tādu ažiotāžu, tad Jūlija visu dara pareizi," pēc iekļaušanas "melnajā sarakstā" sociālajos tīklos paziņoja viņas preses sekretāre Kira Jarmiša.

Šodien Navalnajas dati parādījās Krievijas finanšu uzrauga "Rosfinmonitoring" "teroristu un ekstrēmistu" sarakstā. "Rosfinmonitoring" ir atbildīgs par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, un sarakstā iekļautajiem var tikt arestēti viņu bankas konti.

Krievijas varasiestādes bieži piekabina "teroristu" un "ekstrēmistu" birkas opozīcijas pārstāvjiem un tiem, kas izvērš kampaņas pret Kremli vai karu Ukrainā. Navaļnija dibinātās organizācijas Krievijā ir aizliegtas un tiek dēvētas par "ekstrēmistiskām".

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī. Navaļnijam bija 47 gadi.

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs (1976-2024)

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre ...

47 gadus vecais Navaļnijs nomira šā gada 16. februārī Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. 14. februārī  Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas diktatora Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību. Viņu pēdējā gaitā 1. martā pavadīja milzum daudz cilvēkutūkstoši, dažiem pat skandējot pret Putinu vērstus saukļus. Pats Navaļnijs no ieslodzījuma pastāvīgi bija asi nosodījis Krievijas invāziju Ukrainā.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Navaļnija vārdu Kremļa saimnieks publiski minēja tikai labu laiku pēc viņa nāves.

Jāatgādina, ka 2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta aģenti mēģināja Navaļniju noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Alekseja Navaļnija bēres Maskavā 2024. gada 1. martā

Alekseja Navaļnija bēres Maskavā 2024. gada 1. martā; viņu izvadīja ļaužu tūkstoši

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

2023. gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.

Navaļnijs nav pirmais populārais Putina oponents, kas miris nedabīgā nāvē. 2015. gada 27. februārī netālu no Kremļa tika nošauts bijušais Krievijas vicepremjers un Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Boriss Ņemcovs, viņa slepkavībā vēlāk notiesāja čečenu izpildītājus, taču pasūtītājs nav atrasts (un netika īpaši meklēts). Īsu brīdi pirms savas nāves Ņemcovs Putinu bija publiski nodēvējis par "nojūgušos", lietojot krietni necenzētāku vārdu.

Savukārt algotņu  grupējuma "Vagner" īpašnieks un tobrīd ļoti populārais Jevgeņijs Prigožins, kurš 2023. gada 23. jūnijā sarīkoja īsu dumpi pret Kremli, tieši pēc diviem mēnešiem 23. augustā gāja bojā aviokatastrofā ar visu "Vagner" vadību.

Sanktpēterburgā vakar, 29. augustā, notika slēgta atvadu ceremonija no “Vagner” dibinātāja un vadoņa Jevgēņija Prigožina, kurš gāja bojā aviokatastrofā 23.augustā, vēsta Meduza.io. Prigožina bērēs piedalījās 20 līdz 30 cilvēku.

Jevgeņija Prigožina kapavieta, sērojošie un apsardze

Sanktpēterburgā vakar, 29. augustā, notika slēgta atvadu ceremonija no “Vagner” dibinātāja un vadoņa Jevgēņija Prigožina, kurš gāja bojā aviokatastrofā 23.augustā, ...