Francijā pirmajā parlamenta vēlēšanu kārtā uzvarējuši galēji labējie

Otrajā vietā patlaban ierinodjusies kreiso partiju alians, kas ieguvusi aptiveni 28.5 procentu balsis, bet Makrona pārstāvētā centristu nometne viņa dibinātās partijas "Renesanse" vadībā ierindojusies trešajā pozīcijā ar 21.5 procentu vēlētāju atbalstu. Lai gan patiesais spēku apmērs noskaidrosies 7. jūlijā, pēc otrās vēlēšanu kārtas, svētdienas rezultāti liecina, ka labējie populisti ir tuvāk nekā jebkad sava mērķa sasniegšanai. 

Ja RN vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, Francijas diplomātija varētu piedzīvot nepieredzētu satricinājumu periodu: ar Makronu kurš turpinās savu prezidentūru līdz 2027. gadam un Bardellu, kurš Francijā pārstāvēs nacionālo populistu intereses.Francijas vēsturē ir bijuši trīs periodi, kad prezidents un valdība pārstāv pretējas politiskās intereses, tomēr ne reizi politiskie spēki nav bijuši ar tik krasi radikāliem pasaules uzskatiem. 

Francijas vēlēšanu sistēma ir sarežģīta un parlamenta pārstāvji tiek izvēlēti katrā Francijas rajonā. Tā kā provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka absolūto vairākumu, jeb vairāk nekā 50 procentu vēlētāju atbalstu nesasniegs neviena no partijām, tad uz nākamo vēlēšanu kārtu dosis 2 vai 3 politiskie spēki.

Nākamajā vēlēšanu kārtā nokļūs tās partijas, kuras būs ieguvušas vismaz 12.5% balstiesīgo atbalstu. Savukārt, ja šādu atbalstu nebūs saņēmusi neviena partija, nākamajā kārtā nokļūs tās divas partijas, kuras vēlēšanu pirmajā kārtā būs sasniegušas labākos rezultātus.

Paredzams, ka galvenie partiju līderi pēc oficiālo rezultātu paziņošanas atklās vēlētājiem savu tālāko stratēģiju - vai nu veidot jaunas koalīcijas, vai sniegt atbalstu konkrētam, otrajā kārtā iekļuvušam politiskajam spēkam. Pēc pirmo provizorisko rezultātu paziņošanas, Makrons aicināja uz plašu aliansi pret galēji labējiem politiskajiem spēkiem vēlēšanu otrajā kārtā.

Savukārt, Lepēna saviem atbalstītājiem uzvaras runā uzsvēra, ka partijai 7.jūlijā gaidāmajā otrajā kārtā ir jāiegūst absolūts vairākums, lai tās priekšsēdētājs Žordāns Bardella kļūtu par premjerministru.  Bardella, kuram nav pieredzes valdībā, ir teicis, ka izmantos premjerministra pilnvaras, lai atturētu Makronu no tāla darbības rādiusa ieroču piegādes Ukrainai, kas turpina aizstāvēties pret Krievijas agresijas karu.

RN arī apšaubījusi Francijā dzimušo cilvēku tiesības uz pilsonību un vēlas ierobežot Francijas pilsoņu ar dubultpilsonību tiesības. Kritiķi uzskata, ka tas grauj cilvēktiesības un apdraud Francijas demokrātijas ideālus.