"Mēs iegūsim vairākumu!" Francijā parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēna pārliecināta par labējo uzvaru
Francijas iedzīvotāji svētdien, 30. jūnijā, devušies pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos ārkārtas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Ja pie varas nokļūs Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība (RN), tad šis būs pirmais gadījums kopš Otrā pasaules kara laika, kad valsti vadīs galēji labējie populisti.
Pēc graujošās sakāves Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, Francijas prezidents Emanuels Makrons 9. jūnijā paziņoja, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Tomēr šāds pavērsiens stipri satraucis liberāli noskaņotos Francijas iedzīvotājus, jo daudziem radušās pamatotas bažas, ka pie valsts vadības varētu nokļūt radikāli labēji noskaņotās Marinas Lepēnas partija Nacionālā apvienība (RN). Viņas eiro skeptiskā, pret imigrāciju vērstā partija, kas ilgu laiku bija atstumta, tagad ir tuvāk uzvarai nekā jebkad agrāk.
Vēlēšanu iecirkņi valstī tika atvērti plkst. 8.00, bet tiks slēgti plkst. 20.00. Līdz plkst. 12.00 savu balsi bija nodevuši gandrīz 26 procenti balsstiesīgo. Vēlētāju aktivitāte izrādījusies krietni lielāka kā 2022. gadā, kad tādā pat laika periodā savas balsis bija atdevuši 18,4 procenti balstiesīgo. Līdz plkst.17 aktivitāte par 20 procenta punktiem pārspēja iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti šajā laika posmā, bet līdz plkst.20, kad tiks slēgti iecirkņi, kā lēš ministrija, nobalsot varētu 67,5-69,7% no 49,5 miljoniem balsstiesīgo.
"Mēs uzvarēsim ar absolūto vairākumu," vietējiem žurnālistiem vēstīja Lepēna, kura prognozēja, ka viņas partijas līderis, 28 gadus vecais Džordans Bardella, kļūs par Francijas premjerministru.
Ja RN uzvarēs ar absolūto vairākumu, Francijas diplomātija varētu piedzīvot nepieredzētu satricinājumu periodu: ar Makronu kurš turpinās savu prezidentūru līdz 2027. gadam un Bardellu, kurš Francijā pārstāvēs nacionālo populistu intereses.Francijas vēsturē ir bijuši trīs periodi, kad prezidents un valdība pārstāv pretējas politiskās intereses, tomēr ne reizi politiskie spēki nav bijuši ar tik krasi radikāliem pasaules uzskatiem.
Galēji labējo panākumi Eiroparlamenta vēlēšanās Francijā izraisījuši iekšpolitisku krīzi. Marinas Lepēnas vadītā eiroskeptiskā un pret imigrāciju noskaņotā partija Nacionālā apvienība EP vēlēšanās saņēma vairāk nekā 31% nodoto balsu, kamēr Makrona atbalstītā centrisko un liberālo partiju alianse "Besoin d'Europe" ("Nepieciešamība pēc Eiropas") ieguva tikai 14,6% balsu.
Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām Makrons paziņoja, ka "partijām, kas aizstāv Eiropu, nav labi".
