Kritizē Makrona izteikumus par "pilsoņkara" draudiem: viņš cīnās par savu politisko izdzīvošanu
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien izpelnījies oponentu asu nopēlumu saistībā ar izteikumiem, ka galēji labējo vai galēji kreiso spēku uzvara parlamenta vēlēšanās var izraisīt "pilsoņkaru", oponentiem mudinot valsts galvu nebaidīt sabiedrību.
Makrons pirmdien brīdināja, ka abu "ekstrēmo" spēku programmas var izraisīt "pilsoņkaru".
Prezidents apsūdzēja galēji labējo Nacionālo fronti (RN) un galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), kas ir vadošais spēks kreiso Jaunajā tautas frontē (NFP), spriedzes sēšanā un cilvēku šķelšanā.
Prezidenta izteikumus nosodījuši gan kreiso, gan labējo spēku līderi.
Konservatīvās Republikāņu partijas (LR) līderis Ēriks Čoti prezidentam pārmeta bezatbildību.
"Tā ir baiļu stratēģija," raidsabiedrības BFMTV-RMC ēterā sacīja Čoti.
RN līdere Marina Lepēna savukārt pauda, ka Makrona arguments ir "vājš" un liecina - "viņš uzskata, ka ir zaudējis šīs vēlēšanas".
Senāta sociālistu frakcijas vadītājs Patriks Kanē sacīja, ka Makrona izteikumi liecina, ka viņš cīnās par savu politisko izdzīvošanu.
"Mēs saskaramies ar cilvēku, kas vairs neko nekontrolē," viņš teica.
Arī partijas LFI vadītājs Žans-Liks Melenšons pirmdienas vakarā kritizēja Makronu, sakot: "Viņš vienmēr ir tur, lai kaut ko aizdedzinātu".
Trīs galvenās nometnes - kreisie, galēji labējie un centristi - otrdienas vakarā piedalīsies galvenajās televīzijas debatēs.
Tajās Makrona centriskās partijas "Renaissance" ("Atdzimšana"; RE) premjerministrs Gabriēls Atāls debatēs ar RN līderi Žordanu Bardelu un NFP pārstāvi Manuelu Bompāru.
Dažas aptaujas liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien RN varētu iegūt 35-36% balsu, NFP - 27-29,5%, bet Makrona centristi - 19,5-22%.
Otrā balsošanas kārta notiks 7. jūlijā vēlēšanu apgabalos, kuros neviens kandidāts pirmajā kārtā neiegūs vairāk par 50 % balsu.
