Vācijā pērn rekordliels politiski motivētu noziegumu skaits

Vācijas varasiestādes 2023.gadā reģistrēja 60 028 politiski motivētus noziegumus. 2022.gadā tika reģistrēti 58 916 šādi noziegumi.

Aptuveni 25 660 no 2023.gadā reģistrētajiem politiski motivētajiem noziegumiem pastrādāja labējie ekstrēmisti, kas ir par 22,4% vairāk nekā 2022.gadā.

"Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī labējie ekstrēmisti izmantojuši tā izraisītos ekonomiskos satricinājumus (..) politiskajās kampaņās un aicinājumos mobilizēties," teikts ziņojumā.

Kreiso ekstrēmistu pastrādāto noziegumu skaits pērn pieauga par 10,4%, sasniedzot 4248 noziegumus.

Strauji pieauga arī antisemītisku noziegumu skaits - no 33 noziegumiem 2022.gadā līdz 492 pērn. Lielākā daļa no tiem tika pastrādāti pēc 7.oktobra, kad palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukums Izraēlai izraisīja karu Gazas joslā.

"Briesmīgā eskalācija Tuvajos Austrumos pēc terorakta pret Izraēlu diemžēl ietekmē arī mūs," iepazīstinot ar izlūkdienestu sagatavoto ziņojumu, sacīja Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Vācija arī izjūt pieaugošus draudus drošībai no ārvalstīm, kas izpaužas kā spiegošana, sabotāža, dezinformācija un kiberuzbrukumi, sacīja ministre. "Jo īpaši Krievija, Ķīna un Irāna plaši izmanto savus izlūkdienestus spiegošanai pret Vāciju," norādīja Fēzere.

Kā vislielāko ārējo apdraudējumu Vācijai ministre minēja "masveida hibrīdos draudus" no Krievijas.

Gan Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvēties sociāldemokrāti, gan opozīcijā esošie konservatīvie pēdējā laikā kļuvuši par kiberuzbrukumu upuriem, un Vācijas šajos uzbrukumos tur aizdomās Krieviju.

Vācijas prokurori arī sākuši izmeklēšanu par to, kā slepenas armijas sarunas par karu Ukrainā tika noklausītas un nonāca Krievijas sociālajos medijos.

Aprīlī Vācijā tika aizturētas divas personas, kas tiek turētas aizdomās par spiegošanu Krievijas labā un uzbrukumu plānošanu Vācijā, tostarp ASV armijas mērķiem, lai vājinātu militāro atbalstu Ukrainai.