Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēģina gāzt Francijas valdību; tā iztur divus neuzticības balsojumus
Francijas valdība pirmdien izturēja divus neuzticības balsojumus, kas bija reakcija uz tās paziņojumu par turpmāku budžeta samazināšanu. Valdības lēmums un neuzticības balsojumi draud vēl vairāk iedragāt prezidenta Emanuela Makrona nometnes popularitāti pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Galēji kreisā partija "La France Insoumise" ("Nepakļāvīgā Francija") un galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) ierosināja neuzticības balsojumus pēc tam, kad valdība paziņoja par turpmākiem budžeta samazinājumiem, ņemot vērā zemākas ekonomikas izaugsmes prognozes 2024.gadam.
Neuzticības izteikšanai un valdības gāšanai bija nepieciešams absolūts vairākums jeb vismaz 289 balsis, taču bija skaidrs, ka konservatīvā Republikāņu partija (LR) balsos pret.
Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs februārī paziņoja, ka šogad izdevumi būs jāsamazina vēl 20 par miljardiem eiro, valsts budžeta deficītam tādējādi palielinoties līdz 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar gaidītajiem 4,4%. Valsts dienestiem un ministrijām būs jāsamazina izdevumi par desmit miljardiem eiro.
Tomēr valdība izslēdza iespēju iesniegt parlamentā grozījumus pagājušā gada decembrī pieņemtajam 2024.gada budžetam, jo likumdevēju vairākums, visticamāk, balsotu pret tiem.
Partijas "Nepakļāvīgā Francija" deputāts Matiass Tavels to nodēvēja par "taupības režīmu" un "demokrātijas noliegumu", bet galēji labējie nosodīja valdības "amatierismu", nosaucot tās ekonomiskās izaugsmes prognozes par negodīgām.
Plaša sabiedriskās domas aptaujas analīze liecina, ka atbalsts Makrona sarakstam "Besoin d’Europe" pirms EP vēlēšanām samazinājis līdz 16%, salīdzinot ar 17% pirms sešām nedēļām. Tikmēr galēji labējie joprojām atrodas vadībā un par viņiem EP vēlēšanās gatavi balsot 33% aptaujāto.
Cerot pārliecināt neizlēmušos vēlētājus, Francijas premjerministrs Gabriels Atāls apgalvoja, ka galēji kreisajiem un galēji labējiem ir kopīgas intereses radīt politisko nestabilitāti.
Tavels savukārt apgalvoja, ka pēc vēlēšanām sāksies ēra pēc Makrona. Sagaidāms, ka RN līdere Marina Lepēna vēlēšanu nakts izskaņā aicinās atlaist parlamenta apakšpalātu Nacionālo sapulci. Makrons šādu iespējamību jau ir noraidījis.
Partijas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu vēl neizlēmušo vēlētāju balsis, īpaši ņemot vērā vēsturiski zemo vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās.
