Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus Eiropā, brīdinājuši izlūkdienesti
Eiropas valstu izlūkdienesti brīdinājuši savu valstu valdības, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus visā Eiropā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem trīs Eiropas valstu izlūkdienestos.
Krievija jau ir sākusi aktīvāk gatavot sprādzienus, dedzināšanas un infrastruktūras bojāšanu Eiropā gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību, un iespējamie upuri civiliedzīvotāju vidū tai nerūp. Iemesls ir tāds, ka Krievija ir sākusi kursu uz pastāvīgu konfliku ar Rietumiem, sacījuši "Financial Times' avoti.
"Mēs uzskatām, ka valsts kontrolētu diversiju risks ievērojami pieaug. Šķiet, ka Krievija tagad jūtas ērti, veicot operācijas Eiropas teritorijā ar augstu kaitējuma potenciālu," iepriekš teica Vācijas iekšējā izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvangs.
Kādas Eiropas valsts valdības augsta ranga amatpersona sacīja, ka NATO valstu drošības dienesti saņem informāciju par "nepārprotamām un pārliecinošām Krievijas intrigām", kas ir koordinētas un plaša mēroga.
Lai gan Maskavas aģenti jau sen īsteno šādas operācijas un pēdējos gados tie ir veikuši sporādiskus uzbrukumus Eiropā, arvien vairāk pierādījumu liecina par agresīvākiem un koordinētākiem centieniem, raksta "Financial Times".
Aprīlī Bavārijā tika aizturēti divi Vācijas un Krievijas dubultpilsoņi, kas tiek turēti aizdomās, ka plānojusī dedzināšanu un sprādzienus militārajos objektos, lai traucētu palīdzības piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Savukārt aprīļa beigās Lielbritānijā diviem vīriešiem tika izvirzītas apsūdzības par ugunsgrēka izraisīšanu noliktavā, kurā atradās palīdzības sūtījumi Ukrainai. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju viņi darbojās Krievijas valdības labā.
Zviedrija izmeklē vairākus dzelzceļa negadījumus, kas varētu būt sabotāžas akti. Krievija arī mēģināja iznīcināt Čehijas dzelzceļa signalizācijas sistēmas. Tikmēr Igaunijā aizturētas personas, kas Krievijas izlūkdienestu uzdevumā februārī sabojāja iekšlietu ministra Lauri Lēnemetsa un portāla "Delfi.ee" krievu redakcijas galvenā redaktora Andreja Šumakova automašīnas. Arī Francijas Aizsardzības ministrija brīdinājusi par iespējamām Krievijas rīkotām diversijām militāros objektos.
"Acīmredzams secinājums ir tāds, ka Krievijas aktivitāte patiešām ir palielinājusies. (..) Nevar pateikt, vai tas atspoguļo to, ka Krievija tajā iegulda vairāk resursu, vai viņi kļūst neuzmanīgāki un tiek pieķerti, vai arī Rietumu pretizlūkošana vienkārši ir sākusi viņus labāk atklāt. (..) Lai kas tas būtu - notiek daudz kas," sacīja britu domnīcas "Chatham House" vecākais pētnieks Kīrs Džailzs.
Kāda izlūkdienesta amatpersona teica, ka Maskavas sabotāžas centienus nevajadzētu uztvert kā kaut ko atrautu no citām operācijām, norādot, ka aktivizācija atspoguļo Krievijas vēlmi izdarīt maksimālu spiedienu "visā frontē". Amatpersona sacīja, ka Krievijaas diktators Vladimirs Putins pašlaik jūtas "iedvesmots" un centīsies izdarīt pēc iespējas spēcīgāku spiedienu uz Eiropu vairākās frontēs - izmantojot dezinformāciju, sabotāžu un hakeru uzbrukumus, raksta "Financial Times".
