Krievijas prezidenta "vēlēšanās" uzvaru izcīnījis Vladimirs Putins

Saskaņā ar Kremļa kontrolētā Viskrievijas sabiedriskās domas pētniecības institūta (VCIOM) rezultātiem par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu balsis atstājuši 87.67 procenti vēlētāju. 

Putins, nāca pie varas tālajā 1999. gadā un nekad nav piedalījies nevienās vēlēšanu debatēs. 2020. gadā viņš veica izmaiņas Krievijas konstitūcijā, lai formāli spētu izvirzīt savu kandidatūru Krievijas prezidenta vēlēšanās arī turpmākajos divos vēlēšanu termiņos.

Pārējie trīs kandidāti - Komunistiskās partijas pārstāvis Nikolajs Haritonovs, liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Vjačeslavs Davankovs no partijas “Jaunie cilvēki” - vēlēšanu farsā nav pārspējuši piecu procentu slieksni.

Acīmredzot Davankovs tika ievietots sarakstā, lai piesaistītu liberālākus krievus, tomēr viņa politisko pārliecību būtu grūti dēvēt par liberālu. Davankovs priekšvēlēšanu aģitācijā aicināja Krieviju noslēgt pamieru ar Ukrainu, norādot, ka tas būtu jāpaveic pēc “Krievijas noteikumiem”. Kandidāts arī atklāti atbalstījis Krimas aneksiju 2014. gadā un cenzūras ieviešanu Krievijā.

Vienīgie Krievijas prezidenta kandidāti, kas publiski iestājās pret karu bija - Jekaterina Duncova un Boriss Nadeždins, kuri tika diskvalificēti no dalības vēlēšanās dažādu safabricētu iemeslu dēļ.

Ja 2018. gadā “prezidenta vēlēšanās” Putins saņēma 77 procentu iedzīvotāju balsu, tad Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs jau aizvadītā gada vasarā prognozēja, ka šogad par Kremļa saimnieku iestāsies 90 procenti Krievijas iedzīvotāju.

“Paredzams, ka Putina uzvara vēlēšanās kalpos kā iegansts turpmākām opozīcijas represijām Krievijā un jaunai karavīru mobilizācijai karadarbībai Ukrainā,” vēsta Krievijas politikas analītiķe Jekaterina Šulmane.

Jau 29.  februārī Putins savā tradicionālajā Federālās asamblejas runā vēstīja, ka viņa iesākto karu pret Ukrainu atbalsta “absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu”, savukārt, Krievijas prokremliskajos medijos pirms vēlēšanām krievi tika baidīti ar ar valsts iznīcību un rietumu uzvaras gājienu gadījumā, ja “prezidenta vēlēšanās”  iedzīvotāju aktivitātes būtu zema.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka " Putina vēlēšanām" nav demokrātiskas leģitimitātes un tās nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nodēvējis Krievijas vēlēšanas par "demokrātijas imitāciju".

"Šajās dienās Krievijas diktators simulē kārtējās vēlēšanas. Ikviens apzinās, ka šis aktieris, kā tas ir noticis daudzkārt vēsturē, ir saslimis ar varu un dara visu, lai valdītu mūžīgi. Es pateicos katrai valstij un katram līderim, katrai starptautiskajai organizācijai, kas Krievijas vēlēšanas sauc īstajos vārdos," vēsta Zelenskis.

"Vēlēšanas? Kādas vēl vēlēšanas," pēc rezultātu paziņošanas mikroblogošanas vietnē "X" ar daudznozīmīgu vēstījumu dalījies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Latvija un pārējās Baltijas valstis stingri nosoda Krievijas "vēlēšanu" nelikumīgo rīkošanu pagaidu okupētajā Ukrainas teritorijas daļā. "Vēlēšanas" Krievijā nav ne brīvas, ne godīgas. Tām nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes," norāda Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

 Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons vēsta, ka vēlēšanu rezultātus Ukrainas okupētajās teritorijās nevar uzskatīt par leģitimitīviem.

"Putina vēlēšanu" noslēdzošajā dienā aizturēti vismaz 75 Krievijas iedzīvotāji

Svētdien, 17. martā, Krievijas pilsētās aizturēti vismaz 75 iedzīvotāji, vēsta nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas nodarbojas ar politisko represiju upuru uzskaiti.

Visvairāk aizturēto ir Kazaņā un Maskavā, kur aizturēti attiecīgi 29 un 19 cilvēki.Kazaņas iedzīvotājs Aleksandrs Širšovs informējis "OVD-Info", ka viņš aizturēts par to, ka vēlēšanu iecirknī ieradies plkst.12. Kopā ar viņu aizturēti vēl aptuveni 20 cilvēki.

Kā ziņots, Krievijas opozīcija izsludinājusi protesta akcija "Pusdienlaiks pret Putinu", aicinot totalitārā režīma pretiniekus svētdien plkst.12 pēc vietējā laika vienlaicīgi masveidā ierasties vēlēšanu iecirkņos.Tīmekļa izdevums "7x7" vēsta, ka Kazaņā aizturētie , nesastādot protokolus, drīzumā atbrīvoti.

Maskavā starp aizturētajiem ir kāds iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis, kas ieradies T-kreklā ar uzrakstu "Navaļnijs". Viņam piedāvāts pārģērbtiem, kam viņš arī piekritis, taču policija vienalga viņu aizvedusi.

Sanktpēterburgā pēc balsošanas metro aizturēts opozīcijas aktīvists Vitālijs Jofe, kas uz biļetena uzrakstījis: "Esiet visi nolādēti!" Viņam tiek inkriminēta dalība kādā senākā piketā ar plakātu "Nosprāga viens, nosprāgs arī otrs", par ko savulaik netika sastādīts protokols.

Ufā aizturēts kāds vēlētājs, kas mēģinājis urnā iemest cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnja fotogrāfiju.

Zināms arī par septiņiem aizturētajiem Sanktpēterburgā, bet Volgogradā, Čeļabinskā un Rjazaņā - pa trim aizturētajiem.

Vēl pa vienam cilvēkam policija aizturējusi Petrozavodskā, Ufā, Balakovā, Barnaulā, Kostromā, Novokuibiševā, Čerepovecā, Serpuhovā, Kolomnā, Kirovā un Irkutskā.

Ziņa tiek papildināta.