Krievu kaujinieki Ukrainā pamieram atbild ar civiliedzīvotāju apšaudi

ASV paziņoja, ka Krievija joprojām izvieto smago bruņojumu Ukrainā, bet Ukrainas valdība brīdināja, ka ir pastiprinājusies civiliedzīvotāju apšaudīšana.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko piektdien sacīja, ka fakts, ka prokrieviskie separātisti valsts austrumos turpina apšaudīt civiliedzīvotājus, jau nozīmē dienu iepriekš Minska panāktā miera plāna pārkāpumu.

"Diemžēl pēc Minskas vienošanās Krievijas ofensīva ir būtiski palielinājusies. Joprojām uzskatām, ka vienošanās ir pamatīgi apdraudēta," Porošenko sacīja tikšanās ;laikā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu.

"Pēc tā, par ko vienojāmies Minskā, tie ir uzbrukumi ne tikai civiliedzīvotājiem, bet arī Minskas līgumam," viņš piebilda, runājot par Artemivskas pilsētas apšaudīšanu, kurā gāja bojā trīs cilvēki, tostarp septiņus gadus vecs bērns.

Pamiers, kuram spēkā bija jāstājas svētdienas pusnaktī, ir pirmais pārbaudījums Ukrainas valdības un prokrievisko separātistu apņēmībai ievērot šonedēļ panākto vienošanos.

Tomēr separātisti ir pastiprinājuši kaujas, lai pirms pamiera iegūtu vairāk teritorijas, bet Kijevas spēki cenšas nostiprināties savās kontrolētajās teritorijās, kas rada bažas, vai kāda no pusēm vispār reāli ievēros pamieru, kas tiek uzskatīts par būtisku priekšnosacījumu miera plāna veiksmīgai izpildei.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes ārkārtas sanāksme ir gaidāma svētdien, kurā tiks pausts atbalsts pamiera plānam, atklāja diplomāti.

Savukārt ASV paziņoja, ka tās uzskata, ka Krievija turpina smagā bruņojuma izvietošanu arī pirms gaidāmā pamiera.

ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki sacīja, ka ASV ir saņēmušas informāciju, ka dažu pēdējo dienu laikā smagais bruņojums tiek ievests Ukrainas austrumos no Krievijas un jaunas smagā bruņojuma vienības ir ceļā.

"Tas skaidri neatbilst šīs nedēļas vienošanās garam," viņa teica žurnālistiem.

Psaki norādīja, ka Krievijas armija ir izvietojusi lielu skaitu artilērijas un raķešu palaišanas sistēmas, un tās tiekot izmantotas Ukrainas pozīciju apšaudīšanai.

Jaunākās kaujas Ukrainā notika pēc tam, kad ceturtdien pēc garām Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderu sarunām Minskā separātisti un Ukrainas valdība vienojās par plašu miera plānu.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir brīdinājusi Krieviju, ka Eiropas Savienība, kas jau ir noteikuši plašas sankcijas pret Krieviju, neizslēdz jaunus pasākumus, ja pamiers cietīs neveiksmi.

Vienlaikus Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Petro Meheds apsūdzēja nemierniekus par to, ka viņi pirms pamiera stāšanās spēkā vēlas "pacelt savu karogu" dzelzceļa mezgla pilsētā Debaļcevā, kur pēdējā laikā notiek asākās kaujas, un ostas pilsētā Mariupolē.

"Ukraina gaida saasinājumu un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai varētu reaģēt," viņš teica žurnālistiem.

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par vēl 50 tanku pārvešanu pār robežu laikā, kad notika sarunas Minskā.

Savukārt nemiernieku līderi ir paziņojuši, ka jaunā vienošanās vieš cerības par mieru, tomēr brīdināja, ka gadījumā, ja tā cietīs neveiksmi, jaunas sarunas nenotiks.

Jaunā šonedēļ Minskā panāktā vienošanās lielā mērā līdzinās septembrī noslēgtajam pamiera līgumam, kas gan netika īstenots, izņemot to, ka smago ieroču atvilšanas zona ir paredzēta 50-140 kilometru platumā atkarībā no ieroča darbības rādiusa. Tas ir divreiz vairāk nekā bija paredzēts septembrī.

Tāpat plānots, ka pēc vietējo vēlēšanu sarīkošanas Ukraina sāks savā kontrolē pārņemt apmēram 400 kilometru garo Krievijas robežas posmu ar prokrievisko separātistu kontrolēto Ukrainas daļu.

Separātistu kontrolētajām teritorijām tiks garantētas zināma autonomija, par kuru būs jāvienojas sarunu ceļā.

Kopš pagājušā gada aprīļa nemieros Ukrainas austrumos bojāgājušo skaits sasniedzis vismaz 5480 cilvēkus.