"Putins viņu nogalināja, taču nesalauza": Maskavā ļaužu jūra turpina likt ziedus uz Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija kapa

Piektdien daudzi tūkstoši pēdējā gaitā pavadīja cilvēku, kuru Kremļa diktators Vladimirs Putins uzskatīja par savu personisko ienaidnieku, gadiem ilgi pret Navaļniju personiski un viņa vadīto organizāciju "Korupcijas apkarošanas fonds" pielietojot aizvien zvērīgākas represijas, bet kaut kādu šamanisku aizspriedumu dēļ nekad publiski neizrunājot viņa vārdu.

Pēc bērēm pie kapsētas parādījās plakāts "Putins viņu nogalināja, taču nesalauza".

"Kapsētā lūdz nekavēties ar atvadīšanos, Navaļnija vārdu nemin, vienkārši saka - "mirušais", "viņa kaps" un tā tālāk. Policisti ir mierīgi, kapsētā dežurē visa ceļa garumā," pastāstīja telekanāla "Doždj" skatītāji.

Apbedījuma vieta nav redzama uz tās salikto daudzo ziedu dēļ. Cilvēki, kas dodas prom no kapsētas, raud.

Pēc ziedu nolikšanas uz kapa cilvēkus mudina ātri doties prom no kapsētas, jo vēl ir daudz citu, kas arī vēlas apmeklēt politiķa kapavietu.

Sestdien uz kapsētu vēlreiz bija atnākušas Alekseja un Jūlijas Navaļniju mātes.

Bērēs piektdien nevarēja piedalīties nedz Navaļnija atraitne Jūlija, nedz viņu bērni, kuri 2021. gada februārī pameta Krieviju. Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs jau draudēja, ka atgriešanās gadījumā Jūliju gaida vīra liktenis.

Policija piektdien pēc apbedīšanas ielaida kapsētā cilvēkus, kas uz kapa nolika ziedus. Pie kapsētas bija izveidojusies vairāku tūkstošu cilvēku gara rinda.

Pūlis pie kapsētas skandēja saukļus "Nē karam!", "Nost ar slepkavu varu!" un "Mēs nepiedosim!".

Pirms tam notika atvadīšanās no Navaļnija Maskavas Marjinas rajona Dievmātes ikonas "Remdē manas skumjas" baznīcā, pie kuras bija pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.

Kad īsi pirms paredzētās ceremonijas sākuma pie baznīcas ieradās katafalks ar opozicionāra zārku, pūlis sāka skandēt: "Navaļnijs, Navaļnijs!" un "Tu nebaidījies, mēs nebaidāmies!"

Lai atvadītos no Krievijas opozīcijas līdera, ieradušies bija ASV, Francijas un Vācijas vēstnieki, kā arī vairāku citu Eiropas Savienības (ES) valstu diplomātiskie pārstāvji.

Lai piedalītos ceremonijā, ieradies bija arī bijušais Jekaterinburgas mērs Jevgēnijs Roizmans, kā arī Boriss Nadeždins un Jekaterīna Duncova, kam Krievijas varasiestādes liegušas kandidēt tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās.

Līdz brīdim, kad pie baznīcas ieradās katafalks ar zārku, notiekošo varēja vērot televīzijas kanāla "Doždj" translācijā, taču mobilo sakaru bloķēšanas dēļ notikuma vietā translācija tika pārtraukta.

Varasiestādes brīdinājušas, ka "jebkāda nesankcionēta pulcēšanās būs likumpārkāpums un tie, kas tajā piedalīsies tiks saukti pie atbildības".

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3 “Polārais vilks”, kas ir viena no visskarbākajām brīvības atņemšanas iestādēm Krievijā gan režīma, gan apstākļu ziņā. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda.

14. februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei Ludmilai, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā un mātei tikai parādītu svaigu kapu vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu". “Laiks nestrādā jūsu labā, līķis trūd,” izmeklētājs tiešā tekstā paziņojis mātei.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā. Taču arī šādos ilgstošas spīdzināšanas apstākļos Navaļnijs turpināja vērsties gan pret Putina režīmu, gan pret Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.